Demences profilakse: kā saglabāt labu atmiņu un skaidru domāšanu 0 49

Puzļu likšana ir efektīvs veids, kā stimulēt smadzeņu darbību. Mēģinot iztēloties gala attēlu un atrast katrai detaļai īsto vietu, tiek stiprināti esošie savienojumi starp smadzeņu šūnām un veidojas jauni. Tas uzlabo domāšanas ātrumu un attīsta īstermiņa atmiņu, norāda neiroloģe Jūlija Varlamova.

Smadzeņu treniņš

Puzles palīdz attīstīt vairākas svarīgas prasmes, kas nepieciešamas dažādu uzdevumu risināšanā:

• spēju prognozēt rezultātu,

• dažādu risinājumu variantu izvērtēšanu,

• stratēģiskas domāšanas attīstīšanu.

Katra smadzeņu puslode veic atšķirīgas funkcijas. Kreisā puslode vairāk saistīta ar rezultāta loģisku uztveri, savukārt labā palīdz meklēt radošus risinājumus un veidus, kā to sasniegt. Regulāra puzļu likšana stimulē abu pusložu darbību un uzlabo kopējo smadzeņu veiktspēju.

Dopamīna efekts

Saliekot attēlu no daudzām detaļām, smadzenēs izdalās dopamīns — hormons, kas saistīts ar gandarījuma un prieka sajūtu.

«Jo lielākas un detalizētākas puzles, jo lielāks ir ieguvums. Īpaši labi rezultāti ir tad, ja puzles tiek liktas regulāri. Tāpēc, pabeidzot sarežģītu puzli, cilvēks izjūt patiesu gandarījumu. Šī nodarbe palīdz arī atjaunot psiholoģisko līdzsvaru un uzlabo garastāvokli. Pēc saspringtas darba dienas puzļu likšana var palīdzēt mazināt spriedzi,» skaidro neiroloģe.

Ieguvumi vecākā vecumā

Pētījumi rāda, ka regulāras intelektuālas aktivitātes var samazināt atmiņas traucējumu risku vecumdienās. Puzles ir īpaši piemērota brīvā laika nodarbe gados vecākiem cilvēkiem.

Tās:

attīsta smalko motoriku,

palīdz uzturēt kognitīvās spējas,

var samazināt demences risku,

pazemina stresa līmeni, samazinot kortizola izdalīšanos.

Turklāt puzļu likšana trenē koncentrēšanās spējas, pacietību un neatlaidību.

Skatoties uz gala attēlu, kas redzams uz kastes, cilvēks attīsta arī analītisko domāšanu — tiek trenēta spēja analizēt, salīdzināt un klasificēt informāciju.

Kā pareizi likt puzles: praktiski padomi

Saliekot puzli ar simtiem detaļu, katrs var izvēlēties sev ērtāko pieeju. Tomēr ir daži paņēmieni, kas var ievērojami atvieglot procesu.

Vispirms ieteicams sākt ar puzles rāmi — tas palīdz noteikt attēla robežas un labāk saprast kopējo kompozīciju.

Noderīgi ir arī sašķirot detaļas pēc krāsām vai attēla fragmentiem. Tam var izmantot nelielus trauciņus vai kastītes.

Lai vieglāk orientētos, puzli var sadalīt vairākās zonās un katru no tām salikt pakāpeniski.

Ja detaļas ir ļoti sīkas, var palīdzēt lupa. Svarīgi arī sagatavot ērtu darba vietu ar labu apgaismojumu, jo lielu puzļu salikšana var prasīt vairākas stundas vai pat dienas.

Ik pēc aptuveni 30 minūtēm ieteicams piecelties un izkustēties. Ja jūtams nogurums, labāk paņemt pauzi. Puzļu likšanai jāsniedz ne tikai ieguvums smadzenēm, bet arī prieks.

Sarežģītāks izaicinājums

Telpiskās domāšanas un iztēles trenēšanai var mēģināt salikt puzli, neizmantojot uz kastes redzamo attēlu kā paraugu. Tas būtiski attīsta prognozēšanas spējas.

Pastāv arī īpaši konceptuāli puzļu veidi pieaugušajiem. Piemēram, sākotnējā attēlā redzams sižets, kurā varoņi skatās uz kaut ko ārpus kadra, bet puzlē jāatveido tieši tas, uz ko viņi skatās. Ir arī puzles, kurās jāattēlo notikumi, kas risināsies pēc redzamā sižeta, vai jāparāda, kā varoņi izskatītos pēc daudziem gadiem.

Šādi uzdevumi vēl vairāk trenē radošo domāšanu un spēju iztēloties dažādus scenārijus.