Laiks starp 40 un 50 gadiem var būt vissarežģītākais cilvēka fiziskajam un psihiskajam stāvoklim. Par to ziņo «Daily Mail», atsaucoties uz pētījumu rezultātiem.
Kāpēc cilvēka dzīves vidus ir vissarežģītākais?
Zinātnieki skaidro: tieši šajā posmā organismā vienlaikus notiek vairāki procesi — samazinās hormonālā aktivitāte, palēninās vielmaiņa, sliktāk atjaunojas spēki pēc stresa, pakāpeniski samazinās muskuļu masa.
Bristoles universitātes anatomijas profesore Mišela Spia raksturoja šo stāvokli kā «nesakritību starp bioloģiju un slodzi». Viņa norādīja, ka organisms vēl spēj ražot pietiekami daudz enerģijas, taču darbojas citos fizioloģiskos apstākļos. Tajā pašā laikā cilvēkam izvirzītās prasības bieži sasniedz maksimumu.
Tieši 40–50 gados daudzi ir karjeras virsotnē, uzņemas finansiālo atbildību par ģimeni, rūpējas par bērniem un vecāka gadagājuma vecākiem. Tam klāt nāk personīgo sasniegumu pārvērtēšana. Šāda kombinācija rada hronisku psihoemocionālu spriedzi, pat ja nopietnu veselības problēmu nav.
Kā vecums ietekmē mentālo stāvokli?
Amerikāņu psihologs Daniels Levinsons, viens no pieauguša cilvēka dzīves ciklu teorijas dibinātājiem, norādīja, ka dzīves vidus ir dziļas iekšējas pārkārtošanās periods.
Mūsdienu pētījumi apstiprina:
- 20–30 gados biežāk rodas trauksme saistībā ar sevis meklējumiem;
- 40–50 gados parādās izsīkums un jēgas krīze;
- pēc 55 gadiem subjektīvā apmierinātība ar dzīvi pieaug.
Lielbritānijas klīniskais psihologs Olivers Robinsons no Griničas Universitātes vērtē, ka dzīves vidus ir brīdis, kad cilvēks apzinās laika ierobežotību. Tas var izraisīt eksistenciālu spriedzi, bet vienlaikus paver ceļu uz nobriedušāku līdzsvaru.
Jāatzīmē, ka papildus šim posmam par īpaši jūtīgu cilvēka psihei uzskatāms vēlīnais pusaudžu periods (16–19 gadi) — sakarā ar trauksmes un depresijas traucējumu maksimumu.
Vai pēc 50 kļūst vieglāk dzīvot?
Pētnieki norāda: bioloģiskā nelīdzsvarotība ir pārejoša. Pēc 50 gadiem daudzi izjūt «otro elpu» — mazinās ārējais spiediens, pieaug pašpārliecinātība, stabilizējas pašvērtējums, un uzlabojas emocionālā regulācija.
Šādas pārmaiņas skaidrojamas ar to, ka vecākā vecumā cilvēki biežāk izvēlas psiholoģisko komfortu, nevis pastāvīgu skrējienu pēc rezultātiem. Tieši tas pozitīvi ietekmē mentālo veselību un kopējo dzīves apmierinātības sajūtu.
