Aizskriet vai aizpeldēt no nāves: pētnieku negaidītie secinājumi 0 68

Mēs zinām, ka fiziskā aktivitāte ir noderīga. Tā uzlabo psihisko stāvokli, palīdz kontrolēt asinsspiedienu, samazina kritienu risku gados vecākiem cilvēkiem. Liela apjoma pētījums ar gandrīz 30 000 dalībnieku parādīja: regulāras fiziskās aktivitātes samazina mirstības risku aptuveni par 13 %.

Taču tiklīdz runa nonāk pie konkrētiem jautājumiem — iestājas neskaidrība. Kas ir labāk: skriešana vai peldēšana? Hokejs vai teniss? Spēka treniņi vai dejas? Vai var «aizskriet» no nāves ātrāk nekā «aizpeldēt» no tās?

Nesen publicēts raksts žurnālā «BMJ Medicine» vēl vairāk uzkurināja diskusiju. Tā autore apgalvoja, ka skriešana saistīta ar mirstības samazināšanos, bet peldēšana — nē. Tas izklausās skaļi. Taču vai viss ir tik viennozīmīgi?

Kāpēc šādi secinājumi var būt maldinoši

Ekonomiste un Brauna universitātes profesore Emīlija Ostersa savā slejā «The New York Times» skaidro, kāpēc līdzīgi secinājumi prasa piesardzību.

Ideāls veids, kā noskaidrot, kas patiešām ir efektīvāks, ir lieli randomizēti pētījumi, kuros cilvēkus nejauši sadala dažādās treniņu programmās. Taču tādi projekti ir dārgi, prasa ļoti lielas izlases un ilgu novērošanas laiku. Turklāt ne visi piekritīs gadiem ilgi nodarboties ar sportu pēc «norādījuma».

Tāpēc lielākā daļa datu par «labāko sporta veidu» balstās uz novērošanas pētījumiem. Dalībniekus vienkārši aptaujā par to, ar ko viņi nodarbojas, un pēc tam salīdzina viņu veselības rādītājus.

Un te rodas galvenā problēma: korelācija nav cēloņsakarība.

Ko parādīja piemērs ar skrējējiem un peldētājiem

Ja rūpīgi izpētīt «BMJ Medicine» pētījuma datus, kļūst skaidrs: lieta var nebūt pašā skriešanā vai peldēšanā.

No regulāri skrienošajiem dalībniekiem aptuveni 5 % smēķēja. Starp biežajiem peldētājiem — 11 %, kas gandrīz atbilst ASV vidējam līmenim.

Peldētāji biežāk bija ar lieko svaru, paaugstinātu asinsspiedienu un iedzimtu predispozīciju onkoloģiskām slimībām. Viena no iespējām ir vienkārša: ārsti bieži iesaka peldēšanu cilvēkiem ar jau esošām veselības problēmām, jo tā ir saudzējoša slodze bez trieciena iedarbības uz locītavām.

Tātad pētījums vairāk runā par to, kāda veida cilvēki izvēlas dažādas sporta nodarbes, nevis par pašu vingrinājumu ietekmi.

Ne pirmo reizi

Līdzīgas situācijas ir notikušas arī agrāk.

2019. gada pētījumā, kas publicēts ASV Nacionālajā medicīnas bibliotēkā, apgalvots, ka optimālais rādītājs ir 7500 soļu dienā. Taču tie, kas daudz staigāja, vienlaikus biežāk ievēroja citus veselīgus ieradumus: nesmēķēja, veselīgi ēda, ievēroja dienas režīmu.

2020. gada rakstā žurnālā «Nature» apgalvots, ka viena minūte intensīvas aktivitātes ir salīdzināma ar stundu vieglas aktivitātes. Tomēr spēja izturēt lielu slodzi pati par sevi var būt labas veselības pazīme, nevis tās cēlonis.

Atkal — cēloņu un seku sajaukums.

Kas patiešām ir zināms droši

Emīlija Ostersa norāda, ka cilvēki mīl skaļus secinājumus. Mēs gribam dzirdēt: «Lūk, ideāla recepte ilgam mūžam.» Taču patiesība ir pieticīgāka.

Mēs droši zinām vienu: regulāra fiziskā aktivitāte, kas paaugstina sirdsdarbības ātrumu, ir veselībai labvēlīga.

Randomizētie pētījumi, kas apstiprina risku samazināšanos, visbiežāk balstās aptuveni uz 2,5 stundām mērenas aktivitātes nedēļā.

Atbilde uz jautājumu, kas tiešām ir labāk — skriešana vai peldēšana — var palikt neatbildēta.

Svarīgākais — nepārtraukt

Ir vēl viens svarīgs faktors: pieturēšanās pie nodarbēm. Cilvēki daudz labprātāk turpina nodarboties ar to, kas viņiem patīk un iederas viņu dzīvesveidā.

Ja cilvēks ienīst skriešanu, bet dievina peldes — peldēšana sniegs vairāk labuma vienkārši tāpēc, ka viņš/viņa to nepārstās pēc mēneša.

Varbūt godīgākais secinājums skan ne tik efektīvi kā virsraksti: nav tik svarīgi, vai jūs skrienat vai peldat. Svarīgi, lai jūs turpinātu kustēties. Un darītu to regulāri.

Galu galā dzīvību pagarina nevis konkrēts sporta veids, bet ieradums nepārstāt.

avots