Daudzi turpina dzīvot ar pārliecību, ka ar grūtībām var tikt galā paši. Tajā pašā laikā viņi baidās no nosodījuma un uztver savu ievainojamību kā vājumu. Tieši tāpēc viņi atrod daudz iemeslu nevērsties pie psihologa, pat kad kļūst pavisam grūti.
Ticība saviem spēkiem vai bailes saskarties ar problēmām
Daudzi vizīti pie psihologa uztver kā zaudējuma atzīšanu. «Es pats tikšu galā» bieži slēpj nevis spēku, bet bailes saskarties ar savām domām un jūtām. Pēc psiholoģes Anastasijas Bikovas teiktā, tās ir bailes atzīt ievainojamību un nevēlēšanās skatīties savām problēmām acīs.
Psihologa lomas neizpratne
Bieži cilvēki vienkārši nezina, ar ko tieši psihologs var palīdzēt un kas ir terapija. Tāpēc viņi atliek vēršanos pie speciālista vai uzskata, ka «speciālists īpaši neko neizdarīs».
Negatīva pieredze veido neuzticību
Viena neveiksmīga pieredze saziņā ar nekvalificētu speciālistu var ilgi atņemt vēlmi mēģināt vēlreiz. «Mēģina terapiju, saskaras ar neatbilstošu speciālistu vai metodi un iegūst negatīvu pieredzi,» skaidro eksperte.
Garīgā veselība nav mazāk svarīga par fizisko
Psiholoģe salīdzina situāciju ar fizisku traumu: ja kāja ir salauzta, neviens neuzskata par vājumu vērsties pie ārsta. Tāpat ir ar emocionālajām brūcēm — terapija nepieciešama atveseļošanai un rūpēm par sevi.
Atrast savu speciālistu — daļa no procesa
Ne katra terapija darbojas ar pirmo reizi. Atbilstošas metodes un speciālista izvēle ir normāla stadija, nevis vājuma pazīme. Reizēm ir jāmaina psihologs vai metode, lai saņemtu atvieglojumu un uzlabotu dzīvi.
Padomju mantojums un aizspriedumi
Daudzi aizspriedumi sakņojas padomju laikos. Vēršanās pie psihologa tika uzskatīta par aizdomīgu, un cilvēkus ar «neatkarīgiem» uzskatiem varēja atzīt par garīgi slimiem. «Ilgi vēršanās pie psihologa tika uzskatīta tikai par „slimo” lietu, un daļa no šiem priekšstatiem nāk no padomju laikiem, kad neatbilstošās personas varēja ievietot slimnīcā,» skaidro Bikova.
Mūsdienu noteikumi aizsargā klientu
Šodien psihologi strādā pēc profesionālajiem standartiem un ētikas kodeksa. Noteikumu pārkāpumi var novest pie diploma un konsultēšanas tiesību zaudēšanas. Ir svarīgi pārbaudīt speciālista izglītību, speciālista metodi un ētikas ievērošanu.
Savu sāpju novērtēšana par zemu
Viena no problēmām ir pārliecība «man vēl nav tik grūti». Savējo problēmu salīdzināšana ar citu pastiprina stresu un izsīkumu. Pat ja ārēji šķiet, ka tiekat galā, psihe signalizē par augstu spriedzes līmeni.
Rūpes par sevi nav vājums
Psihoterapija ir veids, kā izprast savas reakcijas, samazināt spriedzi un atjaunot kontaktu ar sevi. «Tas ir solis, lai neatstātu sevi vienatnē, kad ir grūti. Tās ir rūpes par sevi,» rezumē Anastasija Bikova.
