Bulings nav vienreizējs konflikts, bet sistemātiska, apzināta un atkārtota vardarbība, kurā viena puse acīmredzami pārspēj otru. Tas var izpausties fiziskā, verbālā vai emocionālā formā, kā arī izplatīties caur digitālajiem kanāliem — no sociālajiem tīkliem līdz ziņojumapmaiņas lietotnēm. Bulings var nopietni ietekmēt bērna emocionālo veselību, pašvērtējumu un uzvedību.
Kā atpazīt bulinga signālus
Vecākiem ir svarīgi pievērst uzmanību bērna uzvedības izmaiņām, kas var liecināt par iebiedēšanu:
-
biežas garastāvokļa svārstības, noslēgtība un trauksme;
-
mēģinājumi izvairīties no skolas vai nodarbībām;
-
neizskaidrojami zilumi, skrāpējumi, lietu pazušana;
-
miega traucējumi, murgu rašanās, samazināta interese par mācībām;
-
pašvērtējuma samazināšanās un atsvešināšanās no draugiem.
Speciālisti uzsver, ka bulings atšķiras no parastiem konfliktiem ar to, ka upuris nav spējīgs pats apturēt šo procesu un agresija atkārtojas dienu no dienas.
Ko var darīt vecāki
Izveidot drošu atmosfēru sarunai. Svarīgi sākt dialogu mierīgi, izrādīt empātiju, klausīties un apliecināt, ka esat bērna pusē — tas stiprina uzticību un palīdz bērnam atklāt problēmu.
Savākt faktus. Situāciju dokumentēšana — fotogrāfijas, ziņu ekrānuzņēmumi vai liecības — var noderēt sarunā ar skolu vai citām iestādēm.
Vērsties pie skolas. Klases audzinātājs, direktora vietnieks vai direktors var īstenot pasākumus — no bērnu novērošanas līdz pārrunām ar agresoriem un ar visu klasi kopumā.
Piesaistīt psihologu. Profesionāla palīdzība palīdz bērnam atgūt pašapziņu, iemācīties tikt galā ar emocijām un izprast komunikācijas robežas.
Nerisināt konfliktu ar pāridarītāju pašam. Visām tikšanās reizēm ar agresora ģimeni jānotiek oficiālu pieaugušo klātbūtnē, lai izvairītos no eskalācijas.
Ja skolas iekšienē nav iespējams atrisināt problēmu, vecāki var vērsties izglītības pārvaldē vai citās valsts institūcijās. Ārkārtējos gadījumos iespējama mācību iestādes maiņa, ja bērna drošība ir apdraudēta.
Kāpēc tas ir svarīgi
Pētījumi rāda, ka bulings ir saistīts ar paaugstinātu emocionālo un psiholoģisko problēmu attīstības risku bērniem un pusaudžiem, un ģimenes loma atbalsta un atklātas komunikācijas nodrošināšanā samazina bulinga radītās negatīvās sekas.
Atklāts dialogs, uzmanība pret signāliem un sadarbība ar izglītības iestādēm ir pieaugušo galvenie soļi cīņā pret bulingu un drošas vides veidošanā bērnam.
