Ilgstoša sēdēšana jau sen tiek uzskatīta par kaitīgu veselībai, taču jauns pētījums rāda: svarīgs nav tikai ilgums, bet arī aktivitātes veids sēžot.
Kvīnslendas universitātes pētnieki analizēja 85 zinātniskus pētījumus par sēdošas aktivitātes ietekmi uz kognitīvajām funkcijām. Izrādījās, ka tā dēvētais aktīvais sēdēšanas veids — kad smadzenes ir iesaistītas uzdevumos, lasīšanā vai mācībās — pozitīvi ietekmē atmiņu, izpildfunkcijas un citas kognitīvās spējas.
Savukārt „pasīvā“ sēdēšana, piemēram, ilgstoša televīzijas skatīšanās, biežāk saistīta ar negatīvām izmaiņām smadzenēs un paaugstinātu demences risku. Neskatoties uz efektu mērenību, pētnieki norāda uz to statistisko nozīmīgumu.
Pols Gardiners, grupas vadītājs, norāda, ka lielākā daļa cilvēku ikdienā pavada daudz stundu sēžot. Tāpēc svarīgi šo laiku izmantot efektīvi: nevis ņemt tālvadības pulti, bet paņemt grāmatu vai nodarboties ar prāta vingrinājumiem — vienkāršas darbības, kas palīdz saglabāt smadzeņu veselību lielākā vecumā.
Pētnieki piedāvā atjaunot ieteikumus par mazkustīgu dzīvesveidu, uzsverot aktīvas prāta nodarbes sēžot un īsus pārtraukumus kustībai. «Veselības padomi var pāriet no vienkāršajiem vārdiem „sēdēt mazāk” uz aicinājumu veicināt aktīvas prāta darbības sēžot. Tas palīdzēs cilvēkiem uzturēt kognitīvās funkcijas un samazināt demences risku,» norāda Gardiners.
