Ilgas ziemas pastaigas var beigties ar nopietnām sekām veselībai. Jau bērnībā mums lika ģērbties siltāk, aizsegt degunu, ausis un rokas, bet pat visuzmanīgākie no mums dažkārt novērtē apsaldējuma risku par zemu. Izrādās, ka ādas bojājumu pazīmes no sala var parādīties nemanāmi, un simptomi dažkārt izpaužas tikai dažu stundu laikā pēc atgriešanās mājās. Ārste Jekaterina Makarova detalizēti paskaidro, kam jāpievērš uzmanība un kā pareizi rīkoties, lai izvairītos no komplikācijām.
Kā saprast, ka sācies apsaldējums
Eksperte norāda, ka apsaldējums visbiežāk skar ķermeņa vietas ar mazāku asinsapgādi — ausis, degunu, vaigus un roku vai kāju pirkstus. Pat no vēja un aukstuma aizsegtas ķermeņa daļas var ciest.
Ja pamanāt bālu ādu deguna galiņā, ausu ļipiņā vai vaigā, tas liecina par apsaldējuma agrīnu stadiju. Šādā brīdī nav ieteicams šīs vietas aktīvi berzēt — apsaldēta āda ir īpaši ievainojama un viegli traumējama. Labāk maigi stimulēt asinsriti, berzējot ar vilnas izstrādājumu vai siltu šalli.
Ko noteikti nedrīkst darīt
Daudzi, atgriežoties siltumā, cenšas pēc iespējas ātrāk sasildīt skartās vietas — piespiežot tās pie radiatora, karstas krūzes vai citiem augstas temperatūras avotiem. To nedrīkst darīt: aukstuma dēļ āda jau ir bojāta, un spēcīga karstuma ietekmē var rasties apdegumi.
Pareizā rīcība ir šāda: tūlīt pēc atgriešanās mājās jānovelk sasalis apģērbs, lai ķermenis netērētu spēkus, sildot gaisu starp apģērba slāņiem. Tālāk vēlams radīt nosacījumus maigai sildīšanai — piemēram, iet siltā (ne karstā!) vannā vai izmantot mērena siltuma avotus, piemēram, siltuma spilvenu, krūzi silta dzēriena vai pēdu vannu.
Alkohols nepalīdz sasilt aukstumā
Integratīvā ārste brīdina: alkohola lietošana aukstumā, lai «sasiltu», ir slikta ideja. Tomēr, ja jūs jau atrodaties siltā telpā un āda ir atdzisusi, neliela porcija (ne vairāk kā 50 g) stiprā dzēriena var palīdzēt paplašināt asinsvadus un atjaunot asinsriti. Tomēr ir svarīgi nepārspīlēt.
Kad situācija ir nopietna
Ja cilvēks ilgstoši atradies aukstumā un turklāt zaudējis samaņu, nokritis vai ilgstoši bijis vēja ietekmē, risks neaprobežojas ar nelielu ādas laukumu. Šādās situācijās var attīstīties dziļš vai plašs apsaldējums, kas skāris nozīmīgu ķermeņa platību. Šādos gadījumos pašam atgriezt normālu stāvokli būs ārkārtīgi grūti — nepieciešama nekavējoša medicīniskā palīdzība.
Vienkārši profilakses pasākumi
Lai pasargātu sevi no aukstuma ziemas sezonā, ņemiet vērā speciālista ieteikumus:
-
Aizklājiet izvirzītās ķermeņa daļas — ausis, degunu, roku un kāju pirkstus.
-
Valkājiet siltu cepuri (vēlams ar ausu aizsardzību), šalli vai balaklavu, īpaši vējā.
-
Uzvelciet siltus apavus ar kvalitatīvām iekšzolēm vai zeķēm no dabīgiem materiāliem.
-
Dūraiņi ir labāki par cimdiem — tie labāk saglabā siltumu.
