Interneta atkarība ietekmē kognitīvās funkcijas un jaunās paaudzes attīstību.
Jauns pētījums, publicēts žurnālā «PLOS Mental Health», atklāja interesantu saikni starp interneta atkarību pusaudžiem un smadzeņu darbības traucējumiem. Zinātnieki konstatēja, ka pusaudžiem ar interneta atkarības diagnozi novērojami signālu pārvades traucējumi starp smadzeņu apgabaliem, kas atbild par uzmanības kontroli un darbības atmiņu.
Šis atklājums palīdz saprast, kāpēc daudzi pusaudži, pārmērīgi aizrāvušies ar sociālajiem tīkliem un internetu, izjūt grūtības koncentrēties uz svarīgākiem uzdevumiem, piemēram, mājasdarbu veikšanu vai saziņu ar tuviniekiem. Šo galveno smadzeņu apgabalu darbības traucējumi var izraisīt izklaidību un grūtības fokusēties uz prioritātēm, raksta «securitylab».
Pētījums uzsver saprātīgas interneta un sociālo tīklu lietošanas nozīmīgumu pusaudžu vecumā, kad smadzenes pārdzīvo kritiskas attīstības stadijas. Pārmērīga grimšana virtuālajā pasaulē var negatīvi ietekmēt kognitīvo prasmju veidošanos un spēju koncentrēties uz reāliem uzdevumiem. Jāatrod līdzsvars un jāvelta pietiekami daudz laika citām nodarbēm, kas veicina uzmanības un atmiņas attīstību.
Pētījuma autori, analizējot 12 neirovizualizācijas pētījumus, kas veikti ar vairāku simtu pusaudžu vecumā no 10 līdz 19 gadiem laikā no 2013. līdz 2022. gadam, paziņoja: «Uzvedības atkarība, ko izraisa pārmērīga interneta lietošana, pēdējā desmitgadē kļuvusi par pieaugošu bažu avotu.»
Savā pētījumā zinātnieki aplūkoja interneta atkarības klīniskās diagnostikas kritērijus, kas ietver vairākus satraucošus signālus. Viens no tiem — pastāvīga aizņemtība ar internetu, kad cilvēka domas burtiski ir saistītas ar virtuālo telpu. Cits simptoms — abstinences sindroma izpausme, kad nav piekļuves internetam, kas izpaužas kā kairināmība, trauksme vai citas negatīvas reakcijas.
Turklāt interneta atkarība var izraisīt to, ka cilvēks upurē reālas attiecības un sociālās saites, lai ilgu laiku pavadītu tīklā. Kā paskaidroja Maks Čangs, pētījuma pirmautors, šāda patoloģiska uzvedība rada ciešanas un būtisku indivīda dzīves kvalitātes pasliktināšanos.
Pārmērīga interneta lietošana patiešām var novērst pusaudžus no viņu pienākumiem, mācībām un citām svarīgām nodarbēm. Tomēr īpašas bažas rada gadījumi, kad šī aizraušanās pāraug atkarībā, kas traucē normālu funkcionēšanu un noved pie nopietnām negatīvām sekām jaunieša dzīvē. Savlaicīga atklāšana un profesionāla palīdzība šādās situācijās ir ārkārtīgi svarīga, lai pārvarētu interneta atkarību un atjaunotu veselīgu līdzsvaru pusaudža dzīvē.
Tā kā pusaudžu smadzenes atšķiras no pieaugušo smadzenēm, izpratne par interneta atkarības ietekmi uz pusaudžu smadzenēm ir dzīvībai svarīga. Pētījuma dalībniekiem, kuriem diagnosticēta interneta atkarība, izpildot uzdevumus, kas saistīti ar uzmanību, plānošanu un impulsu kontroli, novēroti būtiski smadzeņu apgabalu darbības traucējumi salīdzinājumā ar viņu vienaudžiem bez atkarības. Tas var liecināt, ka šādas uzvedības funkcijas kļūst sarežģītākas, ietekmējot pusaudžu attīstību un labklājību.
Tomēr Dr. Deivids Eliss no Batas Universitātes norādīja, ka no šiem pētījumiem nav iespējams noteikt cēloņsakarību. Viņš uzsvēra, ka interneta atkarības koncepcija nav vispāratzīta un to nevar diagnosticēt, izmantojot šajos pētījumos lietotos instrumentus.
ASV interneta atkarība nav iekļauta DSM‑V — Diagnostikas un statistikas rokasgrāmatā par garīgām slimībām, ko izmanto garīgās veselības speciālisti. Tomēr tajā tiek minēta ar interneta spēlēm saistīta traucējumu forma. Visi pētījumi tika veikti Āzijā, galvenokārt ar zēnu līdzdalību. Ķīna kļuva par pirmo valsti, kas nosauca interneta atkarību par «sabiedrības veselības krīzi».
Ja tiks apstiprināts, ka interneta atkarība izraisa signālu pārvades traucējumus smadzenēs, iemesls var būt saistīts ar neironu ceļiem, kas iesaistīti atkarībās. Funkcionālās saistības modeļi pētījuma dalībnieku smadzenēs ir līdzīgi tiem, kas novēroti cilvēkiem ar vielu atkarību.
Maks Čangs piebilda, ka interneta atkarība pārkārto smadzenes, padarot tās mazāk noturīgas pret interneta stimulu iedarbību, un ka līdzsvars starp interneta lietderību un riskiem kļūst arvien svarīgāks pusaudžu attīstībā.
Ieteikumi vecākiem ietver palīdzību pusaudžiem atrast nodarbes ārpus interneta un izmantot uzvedības stratēģijas, piemēram, kognitīvi biheiviorālo terapiju, apzinātību un motivācijas intervijas. Smagos gadījumos var tikt nozīmēta medikamentoza ārstēšana.
