Saskaņā ar plaša pētījuma rezultātiem, 7000 soļu dienā var būt pietiekami, lai uzlabotu kognitīvo darbību un izsargātos no vairākām slimībām. Tas var būt reālistiskāks mērķis nekā 10 000 soļu, kas bieži tiek uzskatīti par orientieri.
Pētījums parādīja, ka šis rādītājs saistīts ar nopietnu veselības problēmu, tostarp vēža, demences un sirds un asinsvadu slimību, riska samazināšanos. Zinātnieki norādīja, ka šie rezultāti var mudināt vairāk cilvēku sekot līdzi soļu skaitam kā praktiskam veidam uzlabot savu veselību.
«Mēs uzskatām, ka mums vajadzētu veikt 10 000 soļu dienā, taču tam nav zinātnisku pierādījumu,» saka doktore Melodija Dīna.
10 000 soļu ir aptuveni astoņi kilometri. Precīzs attālums katram būs atšķirīgs, jo soļa garums atkarīgs no ķermeņa garuma, dzimuma un iešanas ātruma. Tiem, kas staigā ātrāk, soļi parasti ir garāki.
Pētījumā tika analizēti iepriekšējie secinājumi un veselības un aktivitātes dati par vairāk nekā 160 000 pieaugušo visā pasaulē. Salīdzinot ar tiem, kas veica 2000 soļu dienā, tika konstatēts, ka 7000 soļu bija saistīti ar riska samazināšanos attiecībā uz:
- sirds un asinsvadu slimībām — par 25 %;
- vēzi — par 6 %;
- demenci — par 38 %;
- depresiju — par 22 %.
Lielākā daļa ieteikumu par fiziskām aktivitātēm koncentrējas uz laiku, kas pavadīts fiziskajās aktivitātēs, nevis uz soļu skaitu. Piemēram, Pasaules Veselības organizācija iesaka pieaugušajiem vismaz 150 minūtes mērenas intensitātes aerobas aktivitātes vai 75 minūtes intensīvas aerobas aktivitātes katru nedēļu.
