Mēs esam pieraduši uzskatīt, ka stress ir bīstams tikai uztraukuma brīdī. Tomēr pat viens spēcīgs satricinājums var ierosināt procesus smadzenēs, kuri izpaužas pēc nedēļām un pat mēnešiem — kad šķiet, ka viss jau sen aiz muguras. Izdevums The Science Explorer ziņo: vienreizējs stresa notikums var izraisīt aizkavētu elektriskās aktivitātes pastiprināšanos smadzenēs, pirmām kārtām amigdalā — nelielā mandeļu formas struktūrā deniņu daivas dziļumā.
Amigdala spēlē izšķirošu lomu emociju apstrādē, atmiņas veidošanā un lēmumu pieņemšanā. Tieši šīs zonas izmaiņas bieži saista ar posttraumatiskā stresa traucējuma (PTSR) attīstību, kas nereti sevi piesaka nevis uzreiz, bet kādu laiku pēc traumas.
Kas notiek smadzenēs pēc liela stresa
Tūlīt pēc pārdzīvotā šoka amigdalas aktivitāte var palikt nemainīga. Tomēr apmēram pēc desmit dienām zinātnieki novēro trauksmainības pieaugumu un strukturālas neironu izmaiņas, īpaši šajā smadzeņu reģionā.
Molekulārā līmenī nozīmīgu lomu spēlē NMDA receptors — olbaltumviela, kas piedalās mācīšanās un atmiņas procesos. Pētījumi rāda: ja stresa laikā bloķē šo receptoru, var ne tikai novērst jaunu neironu saišu veidošanos, bet arī apturēt turpmāko amigdalas aktivitātes pieaugumu. Zinātnei tas nozīmē potenciāla «terapeitiskā loga» parādīšanos — periodu pēc traumas, kad vēl iespējams samazināt aizkavēto psiholoģisko seku risku.
Citiem vārdiem, smadzenes ne tikai fiksē stresa epizodi. Tās turpina to «apstrādāt» ar laiku, veidojot jaunas neironu ķēdes, kas pēc tam ietekmē emocijas un kopējo psihisko stāvokli.
Kāpēc tas ir svarīgi
Pat viena traumatiskā pieredze ne vienmēr izpaužas uzreiz. Psiholoģiskā trauma var attīstīties pakāpeniski — dienu vai nedēļu laikā. Šī fakta apzināšanās palīdz rūpīgāk attiekties pret savu stāvokli un savlaicīgi vērsties pēc atbalsta.
Izpratne par to, kā tieši smadzenes reaģē uz stresu, atver perspektīvas jauniem PTSR profilakses un ārstēšanas paņēmieniem. Zinātnieki pieļauj, ka nākotnē būs iespējams mērķtiecīgi ietekmēt NMDA receptorus pēc traumas, samazinot ilgtermiņa kaitējumu psihei.
Praktisks ieteikums
Ja jūs vai jūsu tuvinieki piedzīvojuši spēcīgu šoku, neignorējiet trauksmes signālus: murgi, uzbudināmība, miega traucējumi, apātija vai straujas noskaņojuma svārstības. Agrīna psihologa vai psihoterapeita konsultācija var būtiski samazināt aizkavēto seku risku.
Smadzenes atceras vairāk, nekā šķiet. Pat viena smaga diena var atstāt pēdas uz ilgāku laiku. Tomēr mūsdienu zinātniskie pētījumi sniedz cerību: izprotot traumas mehānismus, mēs mācāmies aizsargāt savu emocionālo un psihisko veselību.
