Šveices miljonāri atviegloti nopūšas — papildu nodokļa nebūs 0 80

Šveicē ir apkopoti rezultāti tautas referendumam, kurā tika izvirzīts jautājums par miljonāru mantojuma aplikšanu ar lielu nodokli. Lielākā daļa šveiciešu nobalsoja pret. Tā izgāzās iniciatīva, kuras mērķis bija samazināt plaisu starp bagātajiem un nabadzīgajiem un samazināt dzīves dārdzību vienā no «dārgākajām» pasaules valstīm. Referendums notika fonā, kad daudzās Eiropas valstīs tiek apspriesti pasākumi, kas vērsti uz bagātnieku pārmērīgo ienākumu ierobežošanu, raksta «Nezavisimaja gazeta».

Uz referendumu, ko iniciēja viena no senākajām un ietekmīgākajām kreisajām politiskajām spēkām valstī — Sociāldemokrātiskā partija, tika izvirzīts jautājums par 50 % nodokļa ieviešanu uz mantotā īpašuma, ja tas pārsniedz 50 miljonu Šveices franku (62 miljonu ASV dolāru). Sociāldemokrāti ierosināja novirzīt šādi iegūtos līdzekļus cīņai ar klimata pārmaiņām. Viņus sagaidīja sāpīgs vilšanās: liels vairākums (78 %) šveiciešu referendumā nobalsoja pret partijas priekšlikumu.

Valstij tas nav pirmais mēģinājums panākt, lai ārkārtīgi bagātie veiktu papildu iemaksas budžetā. 2015. gadā arī tika piedāvāts aplikts liels mantojums ar nodokli. Toreiz runa bija par 20 % no īpašuma, kas pārsniedz 2 miljonu Šveices franku (gandrīz 2,5 miljonu ASV dolāru). Ar papildu ieņēmumiem budžetā plānots palielināt pensiju izmaksas. 2021. gadā referendumā tika izvirzīts priekšlikums, kas palielinātu aprēķinus par fizisko personu ienākumiem no kapitāla (piemēram, ienākumi no noguldījumu procentiem, dividendes no akcijām vai īres maksas par īpašuma iznomāšanu u.c.). Abos gadījumos lieta nonāca līdz vispārējam balsojumam, kur abas iniciatīvas tika pārliecinoši noraidītas.

Varētu šķist, ka būtu otrādi. Nodokļu palielināšanas atbalstītāji ar skaitļiem rokās skaidro, ka jo vairāk miljonāri un miljardieri maksā, jo zemākas kļūst cenas visam. Šveice ir pazīstama ar savu dārdzību, par kuru sūdzas ne tikai tūristi, bet arī vietējie iedzīvotāji. Tomēr katru reizi izrādās, ka mīnusi nodokļiem uz pārmērīgo bagātību atsver iespējamās priekšrocības. Mīnusu ir daudz, kā skaidroja Šveices valdība un vairākas partijas, kas iestājās pret esošo referendumu.

Pirmkārt, tas nozīmē valsts investīciju pievilcības samazināšanos. Lai gan jauni nodokļi var ienest ieņēmumus budžetā, pastāv bažas, ka to apjomi var izrādīties vairākas reizes mazāki, ja liels kapitāls sāks pamest valsti. Šādā situācijā šveiciešiem daudz drošāka šķiet esošo nodokļu noteikumu saglabāšana. Otrkārt, par mīnusu tiek uzskatīts arī Sociāldemokrātu piedāvātais līdzekļu mērķtiecīgais novirzījums, ko paredzēts izmantot, piemēram, cīņai ar klimata pārmaiņām.

Daudzi šveicieši balsoja pret, jo nepiekrīt papildu izdevumiem cīņai ar klimata pārmaiņām vai pensiju palielināšanai.

Treškārt, pretošanās federālo nodokļu ieviešanai nāk no kantoniem — Šveices valsts teritoriālajām vienībām. Tās bauda lielu nodokļu autonomiju, tāpēc sāpīgi uztver ideju par papildu kopējiem iedzīvotāju maksājumiem. 24 no 26 kantoniem jau tā iekasē nodokli no mantojuma, bet par zemākām likmēm nekā tās, ko piedāvāja Sociāldemokrāti.

Visbeidzot, ceturtais — migrācijas jautājums. Valstī aptuveni 30 % iedzīvotāju ir migranti, bieži pirmajā paaudzē. Tomēr augstās dzīves izmaksas un grūtības iegūt atļauju ilgstošai uzturēšanās Šveicē nodrošina arī augstu atpakaļmigrācijas līmeni — pārvācēju atgriešanos dzimtenē vai valstī, kurā viņi dzīvoja agrāk. Tādējādi Šveicē var apmesties vienīgi sākotnēji labi nodrošināti ārvalstnieki vai tie, kam izdevies atrast labi apmaksātu darbu.

Saskaņā ar Šveices Federālās statistikas aģentūras datiem par 2023. gadu lielākā daļa migrantu ir no Eiropas valstīm. Starp tiem ievērojams īpatsvars ir vāciešiem, francūžiem, itāļiem un portugāļiem. Lielākā migrantu grupa ir ukraiņi, taču to skaita pieaugums izraisīts Krievijas–Ukrainas konfliktu; pēc tā noslēguma, kā cer daudzi šveicieši, ukraiņi dosies mājup.