Žēl izmest: kāpēc mēs glabājam vecas lietas 0 47

Kas ir "Pļuškin sindroms"

Tas nav medicīnisks diagnoze, bet sarunvalodas izteiciens. Tā sauc tendenci uzkrāt — ieradumu neko neizmest. Dažreiz runa tiešām ir par smagām formām, kad cilvēks nevar šķirties ne no kā, pat no atkritumiem. Bet biežāk — tas ir diezgan atpazīstams ikdienišķs uzvedības veids: "žēl izmest", "lai stāv", "varbūt noderēs".

"Svarīgi saprast: uzkrāšana — tas nav par slinkumu vai neuzmanību. Aiz šī ieraduma var slēpties trauksme, bailes no pārmaiņām, emocionāla pieķeršanās. Viss tas ir pelnījis uzmanību un saudzīgu pieeju. Un uz to var un vajag skatīties," — skaidro psihologs.

Kāpēc grūti izmest

Katrā lietā, ko mēs glabājam, ir sava vēsture. Var izcelt vairākas iemeslus, kāpēc mums grūti šķirties no tām:

• Bailes no trūkuma. Īpaši raksturīgs tiem, kas auguši 90. gados vai ģimenē, kur "viss bija uzkrāts". Pat ja tagad var nopirkt jaunu, iekšienē dzīvo trauksme: "Bet ja pēc tam nevarēšu atļauties?"

• Piekļaušanās pagātnei. Apģērbs no izlaiduma, biļete uz koncertu, vecmāmiņas krūze — šādas lietas atgādina par svarīgu. Izskatās, ka, ja tās izmest, atmiņa pazudīs arī.

• Trauksme pirms pārmaiņām. Atbrīvoties no vecā — tas nozīmē atzīt, ka dzīve mainās. Bet pārmaiņas ne vienmēr tiek uztvertas kā kaut kas drošs.

• Ilūzija par kontroli. Kad dzīvē ir maz stabilitātes, gribas turēties vismaz pie lietām. Tas dod kārtības sajūtu, lai gan tā ir maldīga.

• Izvairīšanās. Katram ir tāds stūris, kaste vai skapis, kurā ir bail ieskatīties. Jo tur ir kalns neatrisinātu uzdevumu, atmiņu, šaubu. Un pat domāt par to ir nogurdinoši.

Kā sev palīdzēt

Nepieciešams neizvirzīt sev mērķi "visu izmest un sākt no nulles". Tas rada tikai lielāku spiedienu. Pieejai jābūt pakāpeniskai un maiga. Lūk, ko iesaka Darja.

• Sāciet ar pašu vienkāršāko. Viens zeķes bez pāra, veca brošūra, salauzta pildspalva — jāizmest kaut kas nenozīmīgs. Un novērojiet, ko jūtat. Tas ir ekspozīcija — pakāpeniska pieradšana pie trauksmes, ko izraisa atbrīvošanās.

• Izsijiet pa mazām daļām. Viens atvilktne, viena plaukts, 15 minūtes dienā. Tas ir daudz efektīvāk nekā mēģināt "atbrīvot visu dzīvokli nedēļas nogalē". Var izmantot Pomodoro tehniku un iestatīt taimeri — pārtraukums.

• Saglabājiet atmiņas, nevis lietas. Uzņemiet foto no priekšmeta, uzrakstiet pāris vārdus par to, ar ko tas jums asociējas piezīmēs. Tādējādi jūs saglabāsiet galveno un bez uzkrāšanās.

• Atbalstiet sevi. Ne visas emocijas atbrīvošanās laikā būs patīkamas. Tas ir normāli. Dažreiz mēs atbrīvojamies ne tikai no vecās T-krekla, bet arī no daļas savas vēstures.

Ja lietas traucē dzīvot

Ja mājās nav kur novietot mēbeles, grūti aicināt viesus, un skapji neizvērsas — iespējams, uzkrāšana jau ir kļuvusi par veidu, kā tikt galā ar trauksmi, vientulību vai iekšējo tukšumu. "Šajā gadījumā nebaidieties vērsties pie psihologa. Kopā var atrast citus, veselīgākus veidus, kā atjaunot stabilitātes sajūtu un atrast atbalstu," — iesaka speciālists.

Bez šaubām, mēs neesam spiesti dzīvot ideāli tukšā telpā. Bet svarīgi, lai māja nebūtu baiļu krātuve. Kad mēs atbrīvojam vietu — mēs atbrīvojam enerģiju un kļūstam tuvāki sev. Mēģiniet uz kaut kā vienkārša un droša, jums patiks.