Klusums kļūst par jaunu greznību. Pasaulē, kur mūs uzbrūk paziņojumi, balsis, tehnikas troksnis un ceļi, smadzenes dzīvo pastāvīgā pārslodzes stāvoklī. Nav brīnums, ka wellness zīmoli un dizaineri runā par «klusuma istabām» — mājas telpām nervu un sensorās sistēmas pārslodzei. Tas nav meditācijas zāle retrīta garā, bet stūrītis, kur var burtiski iegremdēties svētajā klusumā un justies dzīvs, nevis ieslēgts bezgalīgā plūsmā.
Kāpēc klusums ir nepieciešams ķermenim un smadzenēm
Nervu sistēma nav radīta pastāvīgai stimulācijai. Pētījumi rāda, ka troksnis virs 60 dB paaugstina kortizola līmeni un paātrina nogurumu. Klusumā aktivizējas smadzeņu zonas, kas atbild par neironu savienojumu atjaunošanu — tieši tad rodas jaunas idejas un iekšējā mierīgums. Nav nejaušība, ka visproduktīvākie risinājumi bieži rodas rīta klusumā. Mājīgā patvēruma izveide palīdz samazināt trauksmi, uzlabo miegu un burtiski atjauno resursus, kā labs atpūtas laiks dabā.
Kā izvēlēties vietu «klusuma istabai»
Derēs jebkura zona, kur var minimizēt troksni: guļamistaba, lodžija, viesistabas stūris, pat plaša noliktava. Galvenais ir izolācija no skaņām un vizuālā haosa. Aizveriet durvju spraugas ar blīvēm, pakariet biezas aizkarus, lieciet paklāju, lai noslāpētu soļus. Gaisma — maiga, izkliedēta, bez atspīdumiem. Ja logi iznāk uz ielas, mēģiniet iestādīt augus: tie arī darbojas kā skaņas filtrs. Ideālā gadījumā istabā nedrīkst būt ekrānu, pulksteņu, signālu un atgādinājumu. Bet mīļo kaķi vai suni atstājiet, lai viņi ērti iekārtojas blakus jums.
Ko ievietot iekšā
Minimāls priekšmetu skaits un maksimāls komforts. Krēsls, sega, silta lampa, aromalampa vai difuzors ar ēteriskajām eļļām — un viss. Var pievienot grāmatas, piezīmju grāmatiņu, skaņas kolonnu ar baltu troksni vai dabas skaņām. Materiāli — dabīgi: lins, kokvilna, koks, vilna. Šeit svarīgs nav interjers, bet drošības un miera sajūta. Viss, kas atgādina par darbu, jaunumiem vai ikdienas uzdevumiem, atstājiet aiz durvīm. «Klusuma istaba» ir vieta, kur jūs nevienam neko neesat parādā.
Kā to pareizi izmantot
Piecas–desmit minūtes klusuma dienā maina stāvokli. Sēdiet ar aizvērtām acīm, novērojiet elpošanu, klausieties savu ķermeni. Varat veikt vieglu stiepšanos, elpošanas vingrinājumus, zīmēt vai vienkārši skatīties pa logu. Galvenais — neieslēgt telefonu. Tas nav stingrā nozīmē meditācija, bet «sensorā detoksikācija» — jūs atgūstat uzmanību un realitātes sajūtu. Laika gaitā ieradums būt vienatnē kļūst dabisks un darbojas labāk nekā atpūta brīvdienās.
Kā iekārtot klusuma vannu
Ja nav atsevišķas istabas, to var aizvietot parasta vanna — pareizi sagatavojot, tā pārvēršas par mierinājuma kapsulu. Izklājiet uz grīdas mīkstu paklāju vai salocītu dvieli, lai siltums neizplūstu caur flīzēm. Sarullējiet citu dvieli un pārklājiet ar to acis, ausīs ielieciet ausu aizbāžņus. Izslēdziet gaismu, atstājot tikai vāju sveces atspīdumu vai pavisam iegremdējoties tumsā. Apgulieties un vienkārši palieciet šajā bezskaņā desmit minūtes.
Šāds īss rituāls darbojas kā dziļa pārslēgšanās. Kad izslēdzas ārējie stimuli, nervu sistēma pārstāj reaģēt uz troksni un gaismu, elpošana palēninās, muskuļi atslābinās. Ķermenis it kā atceras savu dabisko stāvokli — mieru un vieglumu. Pēc «klusuma vannas» izzūd uzbudinājums, prāts kļūst skaidrāks, un miegs kļūst dziļāks un atjaunojošāks. Tas ir vispieejamākais veids, kā sajust, kas ir īsts klusums — kad var dzirdēt pat savu pulsu.
Atstāt komentāru