Vai var uzskatīt pārmērīgu mīlestību pret seriāliem par atkarību? Vai vakara skatīšanās uz nākamo sēriju ir vienkārši patīkama laika pavadīšana? Viss ir atkarīgs no sižeta, saka psihologs.
Šobrīd daudzi ir pārmērīgi aizrāvušies ar seriāliem — cilvēki iegādājas abonementus uz tiešsaistes platformām un pēc darba visu brīvo laiku pavada pie klēpjdatora. Gadās, ka seriālu vakars pārvēršas par tādu pašu nakti. Vietā, lai dzīvotu savu dzīvi, apzinātos savas vēlmes, cilvēks iegrimst izdomātajā pasaulē un dzīvo varoņu dzīvi.
Noteikt, vai tas ir hobijs vai atkarība, var pēc seriāla sižeta, uzskata psihologs Alisa Metelina.
„Viena lieta ir, ja cilvēks skatās kādu detektīvu seriālu, antiutopiju vai kaut ko, kas ir ar kādu jēgu, t.i., tur ir pietiekami pārdomāts dziļš sižets — tas kopumā ir normāli. Bet, ja cilvēks skatās tā sauktās ziepju operas un nevar no tā atrauties, tad mēs varam garantēt, ka viņš ir iekritis kādā atkarībā,” sacīja eksperte kanālam „Zvaigzne”.
Atkarība vienmēr nozīmē darbību aizvietošanu reālajā pasaulē. Cilvēks dzīvo izdomāta varoņa dzīvi, piedzīvo viņa emocijas, pārdzīvo kā par sevi.
Šādu atkarību Alisa Metelina salīdzināja ar spēļu atkarību. Tāpat kā spēlētājs, „seriālu mīļotājs” asociē sevi ar varoni, tajā pašā laikā stipri attālinoties no ģimenes un draugiem.
Ārsts-psihoterapeits Stanislavs Poltoraks stāstīja par dažādām atkarībām. Saskaņā ar eksperta teikto, uz tām ir nosliece cilvēki, kuriem dzīvē ne viss ir labi, un risināt problēmas un domāt, kas viņiem trūkst laimei, viņi nevēlas. Atkarība — tā ir iespēja aizbēgt no realitātes iluzorajā pasaulē: narkotiskajā, alkohola, virtuālajā, spēļu. Pasaule, kurā cilvēks būs veiksmīgs un pārliecināts, kurā viņš saņems beznosacījuma un pastāvīgu baudu, lai arī tā būtu surogāta.
Visbiežāk cilvēki ir atkarīgi no datoru spēlēm un sociālajiem tīkliem. Otrajā vietā eksperts izvirzīja aizraušanos ar azartspēlēm. Lielākā daļa atkarīgo apzinās savu problēmu un pat var paši ar to tikt galā. Patiesībā atzīties, ka aizraušanās jau sen ir pārvērtusies kaut kas citā, negrib ne sev, ne saviem tuviniekiem.
Vienīgais, ko tuvinieki var izdarīt, ir uzlikt atkarīgajam stingru ultimātu. Ir jāizolē viņi no visiem materiālajiem nodrošinājumiem.
„Ja tu esi atkarīgs un pats pelni un zaudē naudu, tad tev jāēd atsevišķi, par dzīvokli jāmaksā atsevišķi, visu dari atsevišķi. Mēs dzīvojam, tu spēlē — atvainojies. Faktiski tas ir vienīgais veids. Cilvēkam jāizprot, ka viņš ir pārvērties par cilvēku, kurš nevienam nav interesants un nav vajadzīgs. Nosacīti sakot, tu biji Vasi, tagad tu esi Petja, Petju mēs nepazīstam un negribam pazīt,” skaidroja psihoterapeits.
Atstāt komentāru