Pēdējos gados 2. tipa cukura diabēts kļuvis par vienu no izplatītākajām slimībām, kuras attīstībā nozīmīgu lomu spēlē neveselīga dzīvesveida faktori – 2024. gadā Latvijā tika reģistrēti vairāk nekā septiņi tūkstoši jaunu slimnieku*. Tuvojoties Pasaules dienai cīņā pret diabētu, mēs arvien biežāk domājam par cukuru – vielu, kuru vienlaikus dēvē par enerģijas avotu un "baltu indes". Bet kā ir patiesībā – vai tiešām pastāv "labie" un "sliktie" cukuri? Par to stāsta klīniskā farmaceite Ksenija Lūkjanova.
Cukura alfabēts
Cukurs ir ogļhidrāts, kas iedalās divos galvenajos tipos: vienkāršajos vai monosaharīdos un divkāršajos vai disaharīdos. Monosaharīdi ir, piemēram, glikoze, fruktoze un galaktoze. Tie atrodami augļos, dārzeņos, medū un piena produktos. Savukārt disaharīdi – saharoze un maltoze – veido galda cukura sastāvu un atrodami saldumos. Organisms pārstrādā visus cukurus glikozē, kas kalpo par svarīgu enerģijas avotu šūnām un orgāniem: smadzenēm, sirdij, muskuļiem un aknām, kuri bez šīs enerģijas nevar pilnvērtīgi funkcionēt. Turklāt no glikozes ir atkarīgas smadzenes, jo tā ir ātrākais, efektīvākais enerģijas avots, kas nodrošina koncentrēšanos, atmiņu un domāšanas procesus.
Vai tiešām pastāv "labie" un "sliktie" cukuri?
Patiesībā nepastāv "labs" vai "slikts" cukurs – ķīmiskā ziņā tie visi ir līdzīgi, un organisms tos pārstrādā vienādi, skaidro klīniskā farmaceite "Euroaptieka". Bet būtiska atšķirība ir tajā, kā šie cukuri "uzvedas" organismā.
Tā sauktie "labie cukuri" ikdienā tiek iegūti no dabīgiem produktiem – augļiem, dārzeņiem, piena produktiem, pākšaugiem un pilngraudu produktiem. Tie ir lēni uzsūcoši ogļhidrāti. Šajos produktos cukurs ir apvienots ar šķiedrvielām, vitamīniem un minerālvielām, kas palīdz tam uzsūkties lēnāk un uzturēt stabilu cukura līmeni asinīs. Piemēram, ja apēd ābolu, cukurs organismā tiks atbrīvots pakāpeniski – glikozes līmenis palielināsies vienmērīgi, un sāta sajūta saglabāsies ilgāk.
"Sliktie cukuri" ir tie, kas tiek pievienoti produktiem un dzērieniem ražošanas procesā: baltais cukurs, konfektes, limonādes, baltais maize un citi rafinēti vai pārstrādāti produkti. Šie cukuri uzsūcas ļoti ātri, var izraisīt strauju cukura līmeņa paaugstināšanos asinīs un tikpat strauju kritumu. Rezultātā rodas nogurums, vēlme apēst kaut ko saldu un ilgtermiņā palielinās risks liekā svara un 2. tipa diabēta attīstībai. Tas rada tā sauktās "enerģijas kalniņus", kas laika gaitā var traucēt normālu organisma reakciju uz insulīnu.
Vai saldinātāji ir labāka alternatīva?
Saldinātāji, piemēram, saharīns, sukraloze, agave ir droša alternatīva cukuram, īpaši cilvēkiem, kuri vēlas samazināt tā lietošanu, kontrolēt svaru vai glikozes līmeni asinīs, jo lielākā daļa saldinātāju nesatur kalorijas vai tie neizraisa strauju cukura līmeņa paaugstināšanos asinīs. Tajā pašā laikā klīniskā farmaceite atgādināja, ka saldinātājus arī vajadzētu lietot mēreni.
Pacientiem ar cukura diabētu vai prediabētu ieteicams izvēlēties aizvietotājus ar zemu glikēmisko indeksu, piemēram, steviju, eritritolu vai ksilitolu, ievērojot ieteicamo dienas devu. No rafinētā cukura ieteicams atteikties pilnībā, bet dabīgo cukuru lietot tikai nelielos daudzumos, kad glikozes līmenis svārstās. Tomēr jāņem vērā, ka pārmērīga eritritola un ksilitola lietošana var izraisīt vēdera uzpūšanos vai caureju, tāpēc cilvēkiem ar jutīgu gremošanas sistēmu ieteicams tos lietot ar piesardzību.
Aptiekās var iegādāties dažādas dabīgas cukura alternatīvas ar mazāku ietekmi uz cukura līmeni asinīs, kas pieejamas tablešu, pulveru vai pilienu veidā. Farmaceits var palīdzēt izvēlēties vispiemērotāko variantu atbilstoši individuālajām vajadzībām.
Sarkanās karogi: pazīmes, ka cukura līmenis asinīs pārsniedz normu
Farmaceite Ksenija Lūkjanova skaidro, ka cukura līmeņa svārstības asinīs var būt pirmais trauksmes signāls par insulīna darbības traucējumiem. Normālais glikozes līmenis tukšā dūšā ir 3,9–5,5 mmol/l, bet divas stundas pēc ēšanas tas var paaugstināties līdz 7,8 mmol/l. Ja šie rādītāji bieži pārsniedz normas robežas, tas var liecināt par prediabētu – stāvokli, kas ir reversīvs, ievērojot veselīgu dzīvesveidu un diētu.
Ja netiek veikta ārstēšana, tas var pārvērsties par 2. tipa cukura diabētu. Lai gan sākotnējā stadija var noritēt bez izteiktiem simptomiem, pastāv vairāki "sarkanie karogi", uz kuriem jāpievērš uzmanība: pastiprināta slāpes, bieža urinēšana (īpaši naktī), nogurums un miegainība, neskaidra redze, svara zudums, lēni dziedējošas brūces uz kājām un pēdām, ādas sausums un nieze, kā arī biežas sēnīšu infekcijas. Saskaņā ar Pasaules Veselības organizācijas ieteikumiem pieaugušajiem pievienotā cukura daudzumam nevajadzētu pārsniegt 25 g dienā, vai aptuveni sešas tējkarotes. Turklāt jāņem vērā slēptie cukuri, kas atrodami gandrīz visos produktos, piemēram, kečupā, piedevās, pārslās, jogurtā, maizē un pat gaļas izstrādājumos.
Kā samazināt cukura lietošanu bez kaitējuma veselībai un nezaudēt saldās dzīves garšu?
Cilvēka organisms nevar iztikt bez glikozes, taču ir svarīgi izvēlēties "labos" cukurus un samazināt produktu ar pievienoto vai tā saukto "slikto" cukuru lietošanu. Ieteikumus par to, kā to izdarīt veselīgi, sniedz farmaceite Ksenija Lūkjanova:
Sāciet ar nelielām izmaiņām: vislabāk ir pakāpeniski samazināt cukura lietošanu, mainot ikdienas ieradumus. Dažreiz mēs to pievienojam tikai ieraduma dēļ – kafijai, tējas vai pēc ēšanas, kad gribas kaut ko saldu. Aizvietojiet saldos dzērienus ar ūdeni vai zāļu tēju, desertu – ar augļiem, un ēdiet regulāri un sabalansēti, lai samazinātu vēlmi kāro pēc saldumiem.
Novērtējiet produktu sastāvu: ir svarīgi lasīt produktu sastāvu un izvairīties no tiem, kuros cukurs, glikoze vai sīrupi ir norādīti pirmajās rindās. Tāpat jāpievērš uzmanība ogļhidrātu saturam un tam, cik daudz no tiem ir tīrais cukurs, jo produkti ar uzrakstu "bez cukura", "bez taukiem" vai "diētisks" var maldināt – cukurs to sastāvā var būt citā formā.
Izmantojiet garšvielas, kas samazina tieksmi pēc saldumiem: dabīgas garšvielas, piemēram, kanēlis, vaniļa, ingvers, žeņšeņs un neļķes, ne tikai samazina apetīti, bet var arī bez cukura piešķirt ēdieniem saldumu un aromātu. Turklāt kanēlis, piemēram, var palīdzēt stabilizēt glikozes līmeni pēc ēšanas.
Iekļaujiet savā dienas kārtībā regulāru fizisko aktivitāti: tā veicina glikozes metabolismu un uzlabo asinsriti, kā arī palīdz kontrolēt svaru.
Papildiniet uzturu ar svarīgām uzturvielām: sabalansētu uzturu var papildināt ar uztura bagātinātājiem, kas palīdz uzturēt normālu enerģijas vielmaiņu un organisma līdzsvaru. Hroms palīdz uzturēt normālu glikozes līmeni asinīs, B6 vitamīns palīdz normālai olbaltumvielu un glikogēna vielmaiņai, bet tiamins veicina normālu nervu sistēmas darbību. Cinks palīdz nodrošināt normālu ogļhidrātu un makroelementu vielmaiņu. Uztura bagātinātāju lietošana ieteicama pēc konsultācijas ar farmaceitu vai ārstu, īpaši, ja ir veselības problēmas vai lietojat citus medikamentus.
*Slimību profilakses un kontroles centrs. (2025. gada 8. oktobris). Pirmo reizi reģistrēto cukura diabēta slimnieku skaits, pēc dzimuma, absolūtā skaitā un skaita uz 100 000 iedzīvotājiem.
