5 mīti par holesterīnu un kāpēc tos jāzina katram 0 717

Eksperte: Alīna Fleishmane, sertificēta farmaceite aptieku tīklā

"Sirds un asinsvadu slimības ir visizplatītākais nāves cēlonis Latvijā, un pēdējos gados šīs slimības arvien vairāk skar jauniešus. Lielu daļu šo gadījumu varēja novērst, savlaicīgi pievēršot uzmanību profilaksei. Holesterīns ir būtisks riska faktors, kas veicina sirds un asinsvadu slimību attīstību – nogulsnējoties asinsvados, tas var veicināt trombu veidošanos, perifēro asinsvadu slimības, izraisīt išēmisku sirds slimību vai koronāro sirds slimību, miokarda infarktu un insultu. Nav brīnums, ka to sauc par "klusā slepkava" – paaugstināts holesterīna līmenis ilgu laiku nerada acīmredzamus simptomus, bet tā sekas var būt letālas. Rūpējoties par veselību, sabalansēti ēdot un veltot pietiekami daudz laika fiziskajai aktivitātei, var ne tikai samazināt šos riskus, bet arī padarīt savu dzīvi vēl kvalitatīvāku," – saka farmaceite.

Kas ir "labs" un "slikts" holesterīns?

Holesterīns ir lipīds, viens no taukiem, kas galvenokārt tiek sintezēts aknās, bet arī nonāk organismā ar pārtiku, piemēram, ar taukainu gaļu, sviestu, olu dzeltenumiem un citiem dzīvnieku izcelsmes produktiem. Holesterīna transports asinsritē notiek ar lipoproteīnu palīdzību, un tie tiek dalīti tā sauktajā "labajā" un "sliktajā" holesterīnā.

"Sliktais" holesterīns – holesterīns zema blīvuma lipoproteīnos (ZBL). Sirds un asinsvadu slimību vai kardiovaskulāro slimību risks tieši izraisa paaugstināts ZBL līmenis, jo šis holesterīns nogulsnējas uz asinsvadu iekšējām sieniņām. Tādējādi tas sašaurina un aizsprosto asinsvadus, kavējot asins piegādi organismam ar skābekli un barības vielām, kā arī veicina aterosklerotisko plāksnīšu veidošanos artērijās, palielinot sirds un asinsvadu slimību risku, tostarp insultu un miokarda infarktu.

"Labs" holesterīns – holesterīns augsta blīvuma lipoproteīnos (ABL). Savukārt "labs" holesterīns, vai ABL, palīdz atbrīvoties no "sliktā" holesterīna, vai ZBL, transportējot to no asins šūnām atpakaļ uz aknām, kur tas tiek pārstrādāts un izvadīts no organisma. Līdzsvars starp "labu" un "sliktu" holesterīnu ir kritiski svarīgs optimālas veselības uzturēšanai, jo holesterīns organismā arī veic vairākas noderīgas funkcijas, tostarp piedalās šūnu veidošanas procesos, hormonu (piemēram, estrogēna un testosterona) un D vitamīna sintēzē, kā arī piedalās žults skābju ražošanā un tauku pārstrādē.

5 izplatīti mīti par holesterīnu

1. Bažas par holesterīnu ir pārspīlētas

Lai gan holesterīns ir nepieciešams šūnu funkcionēšanai, tomēr tā pārmērīgi augsts līmenis var laika gaitā radīt nopietnus veselības riskus un pat apdraudēt dzīvību. Paaugstināts holesterīna līmenis ilgstoši var palikt nepamanīts, nogulsnējoties uz asinsvadu sieniņām vairākus gadus, pakāpeniski arvien vairāk apgrūtinot asins plūsmu, līdz nogulšņu apvalks var pēkšņi plīst, veidojot trombu un izraisot sirdslēkmi vai insultu. Līdzīgi paaugstināts holesterīna līmenis ir saistīts ar vairākām citām slimībām, piemēram, aterosklerozi, paaugstinātu asinsspiedienu un citām. Bažas par holesterīnu nemaz nav pārspīlētas – tās ir zinātniski pamatotas un aktuālas katram.

2. Holesterīns ir problēma tikai vecākiem cilvēkiem

Patiesībā paaugstināts holesterīna līmenis bieži novērojams jauniešiem, īpaši, ja ģimenē bijušas ar to saistītas problēmas, augsts asinsspiediens, neveselīgs uzturs vai kaitīgas ieradumi, piemēram, smēķēšana – nikotīna negatīvā ietekme arī veicina holesterīna uzkrāšanos asinsvados. Holesterīna līmeni asinīs ieteicams pārbaudīt regulāri, ne retāk kā reizi piecos gados, un to kontrolēt nepieciešams, sākot no 20 gadu vecuma.

3. Tievajiem cilvēkiem nevar būt augsts holesterīna līmenis

Populārs mīts ir tas, ka cilvēkiem ar tievu vai normālu ķermeņa uzbūvi holesterīna līmenis arī ir optimāls. Patiesībā, lai gan liekais svars paaugstina holesterīna līmeni, pat tievie cilvēki ar ģenētisku noslieci, neveselīgu uzturu vai mazkustīgu dzīvesveidu var saskarties ar augstu holesterīna līmeni.

4. Visiem cilvēkiem ar augstu holesterīna līmeni jālieto medikamenti

Ne visiem cilvēkiem ar diagnosticētu paaugstinātu holesterīna līmeni jālieto medikamenti. Lielākajā daļā gadījumu ārsts sākotnēji iesaka mainīt dzīvesveidu, kas ietver veselīgu uzturu, regulāru fizisko aktivitāti, svara kontroli un atteikšanos no smēķēšanas. Medikamenti – statīni tiek izrakstīti ļoti augsta holesterīna līmeņa gadījumā vai klātbūtnes papildu riska faktoru, piemēram, sirds slimību vai diabēta. Ārstēšana vienmēr tiek pielāgota individuāli, ņemot vērā pacienta veselības stāvokli un riska faktorus.

5. Ja holesterīna līmenis ir normāls, tad nav nepieciešamības pēc regulārām pārbaudēm

Pat ja holesterīna līmenis atbilst normai, ir svarīgi regulāri veikt asins analīzes, jo tas var mainīties vairāku gadu laikā un sākotnēji noritēt bez jebkādiem ārējiem izpausmēm. Regulāras pārbaudes ļauj savlaicīgi atklāt jebkādas izmaiņas un veikt nepieciešamos pasākumus, lai novērstu iespējamas veselības problēmas. Profilaktiskie izmeklējumi ir nepieciešami, lai ilgtermiņā uzturētu veselību.

Kādam jābūt holesterīna līmenim?

Holesterīna līmeni var noteikt, veicot asins analīzes. Tā mērķa vai optimālās vērtības katram cilvēkam var atšķirties atkarībā no viņa veselības stāvokļa un individuālajiem riska faktoriem, piemēram: vecums, dzimums, ģimenes anamnēze un slimību riski. Lai noteiktu atbilstošās mērķa vērtības, konsultējieties ar veselības aprūpes speciālistu!