Kas jāzina par uztura bagātinātājiem: 6 galvenie fakti 0 185

Fakts Nr. 1

Visbiežāk uztura bagātinātājus lieto sievietes, kas vecākas par 45 gadiem. Parasti pērk bagātinātājus, kas ietekmē organismu kopumā vai gremošanas sistēmu. Tāpat populāri ir līdzekļi nervu sistēmai, kauliem un sieviešu un vīriešu veselībai.

Fakts Nr. 2

Uztura bagātinātājs nav zāles. Tas nozīmē, ka nav obligāti jāpierāda tā efektivitāte un jāveic izmēģinājumi uz laboratorijas dzīvniekiem un brīvprātīgajiem. Pietiek ar drošības apstiprinājumu. Formāli var sajaukt garšvielas, kaļķus vai cieti, saspiest tos tabletēs un iepakot burciņās ar etiķeti „Uztura bagātinātājs” un pārdot. Galvenais, lai sastāvā nebūtu nekas toksisks vai aizliegts.

Fakts Nr. 3

Uztura bagātinātājus var ražot uzņēmumi, kas ir tālu no medicīnas, tikai jāiziet reģistrācijas process. Procedūra aizņem tikai 2–4 mēnešus. Atgādinām, ka, lai laistu tirgū zāles, nepieciešami gadi.

Fakts Nr. 4

Pat ja tas ir kvalitatīvs uztura bagātinātājs ar labu sastāvu, tajā esošās noderīgās vielas deva ir fizioloģiska, nevis terapeitiska. Citādi tas jau būtu zāles.

Fakts Nr. 5

Ne vienmēr uz etiķetes norādītais sastāvs atbilst reālajam. Skandalozs pētījums, ko veica laboratorija Informed-Choice, parādīja, ka viens no desmit uztura bagātinātājiem ASV satur hormonus, par kuriem nekas nav minēts sastāvā.

Tas nav vienīgais gadījums: antidopinga komitejas arī ziņo par slēptiem steroīdiem uztura bagātinātājos, ko lieto sportisti. Problēmu ar nejaušu uztura bagātinātāju piesārņojumu apstiprina arī neatkarīgi pētījumi. Izrādās, ka daži uztura bagātinātāji var būt neoficiāli reģistrētas zāles ar nezināmiem blakus efektiem.

Fakts Nr. 6

Uztura bagātinātāji var būt toksiski aknām. Statistika rāda, ka akūtu aknu mazspējas gadījumu skaits, kas saistīts ar uztura bagātinātāju lietošanu, pēdējo 25 gadu laikā ir palielinājies astoņas reizes. Visbiežāk bojājumi saistīti ar zaļās tējas ekstrakta, usnīnskābes un A vitamīna lietošanu.

Galvenais

Viss iepriekš minētais nenozīmē, ka uztura bagātinātāji ir bezjēdzīgi vai kaitīgi. Uztura bagātinātājus var lietot atsevišķos gadījumos. Piemēram, tie tiešām var būt noderīgi, ja ir apstiprināts kāda vitamīna deficīts vai profesionāliem sportistiem ar lielām fiziskām slodzēm. Tomēr nevajadzētu tos pārmērīgi lietot vai likt uz tiem lielas cerības. Nekāds uztura bagātinātājs neaizstās pareizi izvēlētas zāles.