Jauns tumšās vielas modelis var izskaidrot, kāpēc gamma starojums novērojams dažās galaktikās, bet citās — nē.
Piena Ceļa centrā astronomi atklājuši neparastu gamma starojumu — vienu no enerģētiskākajām elektromagnētiskā starojuma formām. Viena no versijām paredz, ka tumšās vielas daļiņas savstarpēji saduras un anihilējas, atbrīvojot enerģiju. Tomēr līdzīgs signāls citās galaktikās, kur tam būtu jāparādās, nav konstatēts. Ja šo starojumu rada tumšā viela, kāpēc tas nav novērojams visur? Zinātnieki pieļauj, ka tumšā viela var uzvesties atšķirīgi un tās signāli ir atkarīgi no lokālajiem apstākļiem — tie var parādīties vienās galaktikās un palikt nepamanīti citās, raksta «Focus».
Tumšā viela ir neredzama matērija, kas, kā uzskata zinātnieki, ar gravitācijas palīdzību notur galaktikas kopā. To iespējams konstatēt tikai netieši — pēc gravitācijas ietekmes uz parasto vielu vai pēc gamma starojuma, kas var rasties, saduroties tumšās vielas daļiņām.
Pundurgalaktikas, kas riņķo ap Piena Ceļu, tiek uzskatītas par īpaši bagātām ar tumšo vielu un ar salīdzinoši zemu fona starojumu. Tas padara tās par piemērotām vietām, kur meklēt tumšās vielas signālus. Ja šādas daļiņu mijiedarbības rada gamma starojumu lielās galaktikās, līdzīgi signāli būtu sagaidāmi arī mazākās. Tomēr šādi signāli līdz šim nav novēroti.
Pētījuma autori uzskata, ka to var izskaidrot ar nepilnīgiem teorētiskajiem modeļiem. Jaunais modelis paredz, ka tumšā viela var sastāvēt no daļiņām ar diviem cieši saistītiem stāvokļiem — vieglāku un smagāku. Lai rastos novērojamais signāls, daļiņām vieglākajā stāvoklī nepieciešama pietiekama enerģija, lai pārietu uz smagāko stāvokli, pirms tās var mijiedarboties un radīt gamma starojumu.
Lielajās galaktikās, piemēram, Piena Ceļā, tumšās vielas daļiņas kustas ātrāk, kas nodrošina pietiekamu kinētisko enerģiju šādai pārejai. Pēc tam mijiedarbība starp abiem stāvokļiem var radīt gamma starojumu, ko fiksē teleskopi.
Savukārt pundurgalaktikās daļiņas kustas ievērojami lēnāk. Bez pietiekamas enerģijas, lai sasniegtu smagāko stāvokli, šādas mijiedarbības notiek ļoti reti, un signāls faktiski izzūd. Tās pašas daļiņas ir klātesošas abos gadījumos, taču lokālie apstākļi būtiski atšķiras.
Signāla trūkums pundurgalaktikās vairs nav pretrunā ar pieņēmumu, ka Piena Ceļa gamma starojuma avots varētu būt tumšā viela, uzskata zinātnieki. Jauni dati, īpaši no pundurgalaktikām, var palīdzēt precīzāk noteikt, kas var un kas nevar būt tumšā viela.
