Uzņēmums «Cortical Labs» paziņojis par jaunu datu apstrādes centru izveidi, kas darbosies, balstoties uz cilvēka smadzeņu šūnām. Laboratorijā audzētie neironi tiek novietoti uz silīcija čipiem.
Pagājušajā gadā Austrālijas uzņēmums «Cortical Labs» prezentēja pasaulē pirmo bioloģisko datoru «CL1», kas sastāv no 200 000 dzīvu cilvēka neironu. Tagad uzņēmums plāno izbūvēt bioloģiskos datu centrus Melburnā (Austrālijā) un Singapūrā. Tā vietā, lai paļautos uz «Nvidia» čipiem, kā to dara uzņēmumi, kas nodarbojas ar mākslīgo intelektu, «Cortical Labs» plāno aprīkot savas telpas ar statīviem, kuros atradīsies bioloģiskie datori «CL1», kas darbojas, izmantojot daudz lielāku cilvēka smadzeņu šūnu skaitu, raksta «Futurism».
Bioloģiskie datori «CL1» darbojas, balstoties uz cilvēka smadzeņu šūnām, un patērē tikai nelielu daļu no enerģijas, ko izmanto parastie mākslīgā intelekta procesori. Turklāt katrs bloks patērē mazāk enerģijas nekā portatīvais kalkulators.
Uzņēmums «Cortical Labs» paziņojis par divu datu centru izveidi, kas darbosies, izmantojot cilvēka smadzeņu šūnas. Laboratorijā audzētie neironi tiek novietoti uz silīcija čipiem, un nākotnē tie varētu konkurēt ar tādu uzņēmumu kā «Nvidia» izstrādātajiem čipiem.
Serveru statīvu vietā, kuros parasti darbojas ierastie procesori, šajos datu centros tiks izvietoti bioloģiskie datori, kas pazīstami kā «CL1» bloki un balstās uz cilvēka smadzeņu šūnām. Melburnas datu apstrādes centrā plānots izvietot 120 «CL1» blokus, bet Singapūrā — līdz 1000 blokiem.
Neironi, ko izmanto «Cortical Labs» un kurus audzē no cilvēka asinīs atrodošajām cilmes šūnām, tiek novietoti uz čipa, kas sūta šūnām elektriskos signālus, saņem atbildes un reģistrē to reakcijas. Tas ļauj programmatūrai mijiedarboties ar šūnām un interpretēt to atbildes kā aprēķinu rezultātus.
Papildus iespējai izmantot smadzeņu spēju glabāt un apstrādāt datus šādai pieejai ir vēl viena priekšrocība — neironi patērē ļoti maz enerģijas. Mākslīgais intelekts prasa ļoti daudz elektroenerģijas, taču katrs «CL1» bloks patērē mazāk enerģijas nekā portatīvais kalkulators. Tas ir krietni mazāk nekā nepieciešams mūsdienīgam grafiskajam procesoram.
Tomēr paliek daudz jautājumu. Galvenais — nav skaidrs, kāds būs šo bloku praktiskais pielietojums. Uzņēmums vēl nav demonstrējis, ka tā datori spētu pat attāli sacensties ar aprēķinu jaudu, kādu nodrošina pašreizējās paaudzes vadošie datu centru čipi.
