Ja «kritieni» ir ļoti bieži un traucē gulēt, ja ir krampju sindroms, tad tas ir iemesls vērsties pie ārsta.
«Stāvokli, kad cilvēks aizmieg un pēkšņi strauji satrūkstas vai izjūt krišanu, sauc par «hipnagogisko lēciens» (vai «hipnisko triecienu»). Hipnagogiskais lēciens rodas pie pēkšņas negribotas muskuļu kontrakcijas pārejā no nomoda uz miegu un parasti to pavada krišanas sajūta, sajūta, it kā būtu paklupis vai noslīdējis, pēkšņa “iegrimšana”, bet dažkārt arī spilgta zibeņošana vai īslaicīgs sapņu tēls», – skaidro Pirogova Universitātes INOPR neiroloģijas katedras docētāja Karine Badaljana.
Pēc speciālistes teiktā, miegā satrūkšanās ir izplatīta un pilnīgi normāla parādība. Ir vairāki skaidrojumi šim stāvoklim. Viens no tiem saistīts ar tā dēvēto smadzeņu režīmu pārslēgšanos. Kad cilvēks aizmieg, muskuļi sāk atslābināties, elpošana palēninās un pulss samazinās. Un dažkārt smadzenes šo kraso atslābumu interpretē kā līdzsvara zudumu – it kā ķermenis kristu. Atbildot uz to, tās sūta impulsu muskuļiem, lai „glābtu” cilvēku. Tas ir sava veida senais aizsardzības mehānisms.
Vēl viens mehānisms saistīts ar centrālās nervu sistēmas un ķermeņa sinhronizācijas traucējumiem. Aizmigšana ir sarežģīts neirofizioloģisks process. Ir situācijas, kad smadzenes jau gandrīz «miegā», bet kustību sistēma vēl ir aktīva; tādos gadījumos muskuļos notiek īsa elektriska izlāde.
«Hipnagogiskie satrūkšanās biežāk notiek stresa, trauksmes, miega trūkuma, pārmērīgas noguruma laikā, kā arī pēc kofeīna lietošanas pirms gulētiešanas, – norādīja Badaljana. – Šie stāvokļi ir pilnīgi nekaitīgi, tie parādās aptuveni 60–70 % cilvēku. Tomēr, ja „kritieni” ir ļoti bieži un traucē gulēt, ja ir krampju sindroms, aizdomas par epilepsiju vai citi neiroloģiski traucējumi, tas ir iemesls vērsties pie ārsta.»
Turklāt miegā smadzenes apstrādā, šķiro un optimizē informāciju, nostādot un stiprinot atmiņas funkciju. «Miegs sastāv no fāzēm, katrai no tām ir sava uzdevuma. Dziļajā (lēnajā) miegā smadzenes pārnes svarīgu informāciju no īslaicīgās atmiņas, saistītās ar hipokampu, uz ilgtermiņa krātuvi smadzeņu garozā. Tajā pašā laikā vājās un nenozīmīgās neironu saites vājinās – notiek sava veida „blakus trokšņa tīrīšana”. REM-sna fāzē, kad redzam sapņus, aktīvi tiek apstrādātas emocijas, veidojas jaunas saites starp notikumiem un pieredze tiek iekļauta kopējā dzīves pieredzē», – pastāstīja Badaljana.
Papildus atmiņas apstrādei miegā aktivizējas arī smadzeņu fiziskā „tīrīšana”. Darbojas dinamiska muguras smadzeņu šķidruma cirkulācijas sistēma – glimfātiskā sistēma, kas izvada vielmaiņas galaproduktus, tajā skaitā potenciāli toksiskas olbaltumvielas, piemēram, beta-amiloīdu.
«Tieši tāpēc pilnvērtīgs miegs nav vienkārši atpūta, bet bioloģiski nepieciešams smadzeņu apkalpošanas process», – uzsver speciāliste.
Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram! Par faktu kļūdām lūdzam ziņot e-pastā redakcija@bb.lv.
Iezīmējiet tekstu un spiediet Ziņot par kļūdu pogas , lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!
Atstāt komentāru