Habla teleskops drīz nokritīs uz Zemes: zinātnieki brīdina par draudiem cilvēkiem 0 65

Kosmiskais Habla teleskops 36 gadu laikā, darbojoties zemā Zemes orbītā, ir ievērojami veicinājis mūsu izpratni par Visumu. Kustoties ap Zemi ar ātrumu 28 163 km/h, šajos gados tas ir veicis vairāk nekā sešus miljardus kilometru kosmosā. Habla teleskopa dati palīdzēja noteikt Visuma paplašināšanās ātrumu un atklāt tumšo enerģiju, kas spēlē izšķirošu lomu šajā paplašināšanās procesā. Pateicoties Habla teleskopa novērojumiem, astronomi noteica, ka Visuma vecums ir 13,8 miljardi gadu.

Taču Habla teleskops nebija konstruēts, lai mūžīgi riņķotu ap mūsu planētu, un atmosfēras pretestības dēļ, kas rodas, kad teleskops pārvietojas cauri retajiem ārējiem atmosfēras slāņiem, tuvojas brīdis, kad tas vairs nespēs turpināt kustību orbītā un sadursies ar Zemi. Šis notikums rada reālu draudu cilvēkiem, kā liecina NASA zinātnieku jaunais pētījums, raksta «IFLScience».

No 1993. līdz 2009. gadam NASA astronauti piecas reizes veica Habla kosmiskā teleskopa modernizāciju un remontu. Viņi arī pacēla teleskopu augstākā orbītā. Taču NASA kopš 2011. gada neizmanto atspoles tipa kosmosa kuģus, tāpēc kopš tā laika astronauti nevar mainīt Habla teleskopa orbītu, lai novērstu tā dabisko ieiešanu Zemes atmosfērā.

Iepriekš tika pieņemts, ka Habla teleskops tiks nolaists ar atspoles kuģiem pēc darbības beigām. Taču neviens negaidīja, ka tas darbosies tik ilgi.

Pētījuma autori prognozē, ka Habla kosmiskā teleskopa orbīta tuvākajos gados lēnām samazināsies, pirms notiks nekontrolēta ieiešana Zemes atmosfērā. Zinātnieki norāda, ka šādā gadījumā teleskopa atlūzas, kas pilnībā nesadeg atmosfērā, var sasniegt mūsu planētas virsmu, kas var izraisīt cilvēku nāvi.

Pētījums parādīja, ka labākajā gadījumā teleskops var palikt orbītā līdz 2040. gadam, bet sliktākajā — iekļūt atmosfērā jau 2029. gadā. Visdrīzāk Habla teleskops nokritīs uz Zemes 2033. gadā. Aprēķini rāda, ka kritiena trajektorijā var rasties milzīga atlūzu josla aptuveni 350–800 kilometru garumā.

Precīzu nokrišanas vietu zinātnieki vēl nav aprēķinājuši, tāpēc katastrofa var skart jebkuru Zemes iedzīvotāju. Aprēķini liecina, ka pastāv varbūtība 1 pret 330, ka teleskopa atlūzu dēļ var iet bojā cilvēki. Lai gan risks ir salīdzinoši zems, tas ir būtiski augstāks par NASA standartiem attiecībā uz krītošiem kosmiskiem atkritumiem, kur risks cilvēkiem nedrīkst pārsniegt 1 pret 10 000.

Zinātnieki uzskata, ka jāveic papildu pētījumi, lai noteiktu Habla teleskopa krišanas laiku un vietu uz Zemes, kā arī lai precizētu risku cilvēkiem.

Фокус