Zemē atrastas milzīgas ūdeņraža rezerves: cilvēcei pietiks desmitiem tūkstošu gadu 0 76

1987. gadā darbinieks aizdeva cigareti pie jaunas akas, kas atradās netālu no ciemata Burakebugu Mali — tajā pašā brīdī notika sprādziens. Gadiem vēlāk kļuva zināms, kas patiesībā notika: uzsprāga nepamanītas viegli uzliesmojoša ūdeņraža mākonis, kas cēlās no gāzes rezervuāra zem akas.

Tad aku pameta, taču 2011. gadā naftas un gāzes uzņēmums Petroma izpētīja aku, lai izpētītu iespēju gūt peļņu no ūdeņraža ieguves. Līdz 2012. gadam uzņēmums izstrādāja aku elektroenerģijas ražošanai Burakebugu, un ciems joprojām izmanto šo ūdeņradi kā enerģijas avotu.

Jāatzīmē, ka aka Burakebugu ir pirmā un vienīgā pasaulē ražīgā ūdeņraža aka.

Tas padara ūdeņradi par tīru enerģijas avotu. Vēl vairāk — zinātnieki sagaida, ka līdz 2050. gadam pieprasījums pēc ūdeņraža mikroelektronikas ražošanai, rūpniecības apgādei, kā arī transporta līdzekļu un ēku aprīkošanai pieaugs piecreiz.

Ūdeņradis ir vieglāks par gaisu un ļoti reaktīvs, tāpēc zinātnieki ilgu laiku uzskatīja, ka tas neuzkrājas Zemes garozā tāpat kā fosilais kurināmais. Tomēr tagad mēs to vairs neapšaubām. Mūsdienās resursu izpētes uzņēmumi steidz atrast dabiskā ūdeņraža atradnes, ko mēdz dēvēt arī par «zelta» ūdeņradi. Zinātnieki arī veic savu ieguldījumu, nosakot galvenās "sastāvdaļas", kas nepieciešamas šādu atradņu veidošanai. Pēc ASV Ģeoloģiskās dienesta naftas ģeohēmiķa Džefrija Elisa teiktā, jo vairāk zinātnieki meklē, jo vairāk viņi uzzina.

Avoti "zelta" ūdeņražam

Atklājums Malī uzsāka vispasaules medības pēc ūdeņraža rezervuāriem. Tomēr pirms geologi ķeras pie dārgiem izpētes projektiem, jānoskaidro, cik daudz ūdeņraža patiešām var slēpties Zemes dzīlēs.

Jauni aprēķini liecina, ka mūsu planētas dzīlēs var būt slēpts neticams ūdeņraža daudzums. Piemēram, saskaņā ar nesenu pētījumu kontinentālā Zemes garoza pēdējā 1 miljarda gadu laikā ir saražojusi pietiekami daudz ūdeņraža, lai apmierinātu pašreizējās cilvēces enerģijas vajadzības 170 000 gadu garumā. Jāatzīmē, ka citas aplēses šo skaitli dubulto.

Tomēr lielākā daļa šī ūdeņraža nonāca Zemes atmosfērā. Jaunajā pētījumā zinātnieki koncentrējās uz to, cik daudz no šī ūdeņraža ir palicis Zemes garozā. Pagājušajā gadā pētnieki aprēķināja, ka Zeme satur 6,2 triljonus tonnu ūdeņraža, kas ir aptuveni 26 reizes vairāk nekā atlikušo naftas daudzumu dzīlēs. Šo ūdeņraža krājumu atrašanās vieta lielā mērā nav zināma, taču lielākā daļa no tiem, iespējams, atrodas pārāk dziļi vai pārāk tālu no krasta, lai piekļūtu, un dažas atradnes var būt pārāk mazas, lai to ieguve būtu lietderīga. No otras puses, tiek uzskatīts, ka tikai 2 % no kopējā planētas krājumu var patiesībā aizstāt pašreizējo fosilo kurināmo uz 200 gadiem.

Dārgumu karte

Gada sākumā zinātnieki publicēja karti, kas rāda, kur kontinentālajā ASV varētu pastāvēt ūdeņraža rezerves. Tam zinātnieki izmantoja gravitācijas un magnētiskos signālus, lai novērtētu iežu sastāvu visā garozā un noteiktu vietas, kur ūdeņradis var migrēt zemē.

Saskaņā ar Otavas Universitātes ģeohēmijas docentu Oliveru Voru, labākie ūdeņraža avoti ir dzelzs bagāti ieži, kas ģenerē ūdeņradi, veicot "hidrātācijas reakciju", kuras laikā ūdens reaģē ar iežiem. Citi labi ūdeņraža avoti ir urāna un toria bagāti ieži, kas radioaktīvā elementu sabrukšanas laikā ražo alfa daļiņas.

Zinātnieki arī konstatēja, ka obligāta prasība ūdeņraža avotiem ir temperatūra — iežiem jābūt karstiem, 250–300 °C, kas garantē augstu reakcijas ātrumu. Turklāt, Citi labi ūdeņraža avoti ir urāna un toria bagāti ieži, kas radioaktīvā elementu sabrukšanas laikā ražo alfa daļiņas.

Piektais kritērijs ūdeņraža rezervuāra veidošanai ir necaurlaidīgs "hermetizējums", kas notur gāzi rezervuārā. Sestā un pēdējā prasība ir minimāla mikrobu aktivitāte ūdeņraža veidošanās un uzkrāšanās vietā, jo mikroorganismi patērē ūdeņradi.