Atrasties zem atklātā debesīm kļuva riskanti: āda apdega minūšu laikā, radās akluma draudi.
Aptuveni pirms 41 tūkstoša gadiem cilvēki saskārās ar skarbu pārbaudījumu. Planētas vairogs – tās magnētiskais lauks – strauji vājinājās, sasniedzot tikai desmito daļu no šodienas spēka. Šis periods, ko sauc par Lašampa-Karringtona ekskursu, atstāja planētu praktiski bez aizsardzības pret saules starojumu, raksta Science.
Neredzamais barjers, kas sargā dzīvību no nāvējošā starojuma, tika nopietni bojāts. Ultravioletā starojuma līmenis uz virsmas pieauga līdz bīstamām vērtībām. Polārie mirdzumi, kas tagad notiek tikai piepolārajās teritorijās, uzliesmoja visā zemes virsmā. Atrasties zem atklātā debesīm kļuva riskanti: āda apdega minūšu laikā, radās akluma draudi.
Arheoloģiskie atradumi rāda, kā cilvēki pielāgojās jaunajiem apstākļiem. Lai izdzīvotu, viņi biežāk meklēja patvērumu alās, viņu apģērbs kļuva slēgtāks. Šajā periodā izplatījās aizsardzība. Zinātnieki uzskata, ka šo dabisko pigmentu senie cilvēki izmantoja ne tikai rituāliem, bet arī kā saules aizsarglīdzekli.
Šis notikums nebija globāla izmiršanas iemesls, bet kalpoja kā katalizators pārmaiņām. Tas lika Homo sapiens izrādīt izdomu, kas galu galā nostiprināja pozīcijas uz planētas un, iespējams, pat ietekmēja konkurences iznākumu ar citām sugām, piemēram, neandertāliešiem.
Noderīgi zināt
Daži pētnieki saista Lašampa-Karringtona ekskursu ar daļēju megafaunas izzušanu un neandertāliešu galīgo izmiršanu, lai gan šī hipotēze joprojām ir zinātnisko diskusiju objekts.
Lašampa notikums bija pirmais zināmais ģeomagnētiskais ekskurs, un tas joprojām ir vispētītākais starp zināmajiem ģeomagnētiskajiem ekskursiem.
Pētījumu dati par nogulumu magnētismu Melnajā jūrā sniedz pilnīgu ainu par ģeomagnētiskā lauka mainīgumu ar augstu laika izšķirtspēju. Pēdējā laikā novērotais zemes magnētiskā lauka līmeņa samazinājums (par 9 % pēdējo 170 gadu laikā), pēc hipotēzes autoru domām, var būt jauna magnētisko polu reversa priekšvēstnesis. Polu reverss var novest pie straujas pašreizējā klimata krīzes paātrināšanās, ko izraisa cilvēku darbība, kā arī pie elektrotīklu, satelītu un citas elektroniskās tehnikas darbības traucējumiem.
Radiācijas līmeņa pieaugums, kas padarīja iespējamu polāro mirdzumu redzamību visā zemē, un nepieciešamība pēc patvēruma varēja novest pie alu glezniecības un mītu rašanās.
Tomēr petrogliifi (klintīs izveidotie attēli) galvenokārt sastopami tieši uz atklātām klintīm dienvidu ekspozīcijā uz patinas.
