Sesto sajūtu dēvē par attālināto tausti, kad, uztverot vides izmaiņas, var atklāt noteiktu objektu pirms kontakta ar to.
Londonas Karalienes Marijas universitātes un Londonas Universitātes koledžas pētnieki izstrādā starpdisciplināru bāzi robotu aprīkošanai ar cilvēku maņu analogu. Šis darbs notiek fizioloģijas, psiholoģijas, mākslīgā intelekta un robotikas krustpunktā, kas ļaus mašīnām uztvert pasauli tā, kā to dara cilvēki. Vai pat labāk — piemēram, nodrošināt tās ar analogu sestajai sajūtai, kuru paši cilvēki gandrīz neizmanto.
Šajā gadījumā sestā sajūta tiek dēvēta par attālināto tausti, kad, uztverot vides izmaiņas, var atklāt noteiktu objektu pirms kontakta ar to. Tā ir labi attīstīta putniem — īpaši, maldugunīm, kas spēj atklāt tārpus smilšu slānī, novērojot atsevišķu smilšu graudu kustību, pieskaroties tiem ar savu smalko un jutīgo knābi. Izrādījās, ka cilvēki, pienācīgi apmācīti, arī spēj atrast apraktus priekšmetus, saskaroties ar smiltīm.
Eksperimentu gaitā noskaidrojās, ka vidēji cilvēki atrod apraktus objektus līdz 2,7 cm dziļumam, maksimālā attāluma robeža ir 6,9 cm. Veiksmīgas atradnes varbūtība ir 70%, kamēr robotiem ar attiecīgajiem sensoriem tā nepārsniedz 40%. Uzdevums ir uzlabot gan sensorus, gan datu apstrādes sistēmu, lai saprastu, kā tieši attālinātais tausts darbojas cilvēkiem.
Praktiskā ziņā šī prasme robotiem ir nepieciešama delikātai rīcībai ar dažādiem materiāliem, kā arī slēptu objektu meklēšanai. Tas noderēs, piemēram, arheoloģijā, veicot meklēšanas un glābšanas operācijas, kā arī strādājot ar citplanētisko augsni – kas zina, kas slēpjas zem putekļu slāņa uz Marsa? Tāpat šādi sensori būs noderīgi, kad būs jāstrādā agresīvā vidē, kur labāk izvairīties no tieša kontakta ar bīstamām vielām.
Atstāt komentāru