Sporas saskārās ar visu nāvējošo briesmu spektru: absolūtu vakuumu, straujiem temperatūras svārstībām, radiāciju.
Starptautiskās kosmiskās stacijas ārējā apvalkā, zem nāvējošā ultravioletā starojuma un kosmiskās radiācijas, gandrīz gadu klusi gaidīja savu stundu bioloģiskais krava — sīkas sūnu sporas. Zinātnieki necerēja tās atdzīvināt. Bet, kad tās atgriezās uz Zemes, tās pamodās.
Sūnas ir vieni no senākajiem sauszemes augiem, kas pieder pie briofītu grupas (Bryophyta). To priekšteči bija starp pirmajiem augiem, kas apguva sauszemi apmēram pirms 450-500 miljoniem gadu. Sūnas bieži pirmās kolonizē kailas virsmas (akmeņus, smiltis, aukstas un sausas vietas), jo tās maz atkarīgas no augsnes un spēj izturēt lielas temperatūras un mitruma svārstības.
To izdzīvošanas noslēpums ir sporās. Šīs ļoti sīkas „sēklām līdzīgās” struktūras viegli izplatās ar vēju un ilgi saglabā dzīvotspēju. Sporas var atrasties anabiozes stāvoklī, gaidot nelabvēlīgus apstākļus, un pēc tam dot sākumu jaunam augam.
Zinātnieki jau sen pēta zemes dzīves izturības robežas. Laboratorijas eksperimentos pētnieki vairākkārt modelēja Marsa, Mēness vai kosmiskā vakuuma apstākļus, pārbaudot, vai tur var izdzīvot baktērijas, ķērpji vai augi. Tomēr simulācija ir viens, bet reālais kosmiskais plašums ir pavisam kas cits.
Līdz šim neviens nav pārbaudījis, kā īsts, nemodelēts kosmoss ietekmē briofītu grupas augus, pie kuriem pieder sūnas. Atbilde uz šo jautājumu var radikāli mainīt zinātniskā pasaules uzskatus par organismu dzīvotspēju un to iespējamo izplatību Visumā.
Starptautiskās kosmiskās stacijas apkalpe veica neparastu eksperimentu. Astronauti piestiprināja stacijas ārējā pusē īpašus konteinerus ar 20 tūkstošiem sūnu sporu no sugas Physcomitrium patens. Šiem sīkajiem ceļotājiem bija jāpavada atklātā kosmosā 283 dienas. Tie saskārās ar visu nāvējošo briesmu spektru: absolūtu vakuumu, straujiem temperatūras svārstībām — no ekstrēma aukstuma līdz dedzinošam karstumam, — mikrogavitatīviem apstākļiem, ultravioletā starojuma un kosmiskās radiācijas iedarbību.
Eksperimenta beigās astronauti nogādāja konteineru ar sporām uz Zemi, izmantojot SpaceX kapsulu. Zinātnieki nekavējoties sāka to izpēti. Kontroles grupas sporas, kas visu šo laiku atradās drošībā uz Zemes laboratorijā, uzdīga ar 97 procentu efektivitāti. Tādu pašu augstu rādītāju parādīja sporas, kas bija bijušas kosmosā uz Starptautiskās kosmiskās stacijas, bet bija aizsargātas no ultravioletā starojuma.
Molekulāro bioloģiju komanda, ko vada Tomomichi Fujita no Hokkaido Universitātes Japānā, izpētīja piegādātos paraugus, kas uzņēmuši visu kosmiskās stihijas spēku, un noskaidroja, ka vairāk nekā 80 procenti šo sporām ne tikai izdzīvoja, bet arī saglabāja dzīvotspēju un uzdīga absolūti normālos, veselīgos augos.
