Šis faktors izrādījās pat svarīgāks nekā izglītība.
Pētījuma rezultāti, kas publicēti žurnālā Journal of Epidemiology & Community Health, rāda, ka vēlētāju uzvedība vēlēšanās cieši saistīta ar nākotnes nāves risku – un, iespējams, ietekmē veselību vēl spēcīgāk nekā izglītības līmenis, kas tradicionāli tiek uzskatīts par vienu no galvenajiem faktoriem.
Zinātnieki norāda, ka pēdējos gados dalība vēlēšanās arvien biežāk tiek uzskatīta par iespējamu sociālo veselības noteicošo faktoru – t.i., medicīnas faktoru, kas ietekmē vispārējo pašsajūtu un dzīves ilgumu. Iepriekš jau bija zināms, ka cilvēki, kuri piedalās vēlēšanās, parasti izceļas ar labāku veselību nekā tie, kuri nebalso. Tomēr palika neskaidrs, vai paša dalība balsošanā var tikt uzskatīta par rādītāju nākotnes nāves riskam.
Lai izpētītu šo jautājumu, pētnieki analizēja datus par vēlēšanu apmeklējumu 1999. gada parlamenta vēlēšanās starp visiem kontinentālās Somijas pilsoņiem, kas vecāki par 30 gadiem. Pētījumā piedalījās 3185572 cilvēki (1508824 vīrieši un 1676748 sievietes), un apmeklējums sastādīja 71,5% vīriešiem un 72,5% sievietēm. Novērošana dalībniekiem tika veikta no 1999. gada 21. marta (vēlēšanu dienas) līdz viņu nāvei vai 2020. gada beigām. Šajā periodā nomira 1053483 cilvēki, no kuriem 95350 – no ārējiem cēloņiem (negadījumi, vardarbība, alkohola lietošana), 955723 – no citām pamata slimībām. Dati par 2410 cilvēkiem ar nenoteiktu nāves cēloni tika izslēgti no analīzes.
Izrādījās, ka atteikšanās no dalības balsošanā saistīta ar būtiski augstāku nāves risku: par 73% augstāks vīriešiem un par 63% – sievietēm. Pēc izglītības līmeņa ņemšanas vērā šie rādītāji samazinājās, bet palika nozīmīgi – 64% un 59% attiecīgi. Turklāt atšķirības mirstībā starp balsojušajiem un nebalsojušajiem izrādījās pamanāmākas nekā starp cilvēkiem ar pamata un augstāko izglītību. Visstiprākā saistība tika novērota, analizējot nāves gadījumus no ārējiem cēloņiem: pēc vecuma korekcijas nāves risks nebalsojošiem vīriešiem un sievietēm izrādījās divreiz augstāks nekā tiem, kuri piedalījās vēlēšanās.
Atšķirības arī bija atkarīgas no dzimuma, vecuma un ienākumiem. Starp vīriešiem, kas jaunāki par 50 gadiem, nepiedalīšanās vēlēšanās bija īpaši cieši saistīta ar paaugstinātu nāves risku. Vecākajās vecuma grupās (75-94 gadi) sievietēm, kas nepiedalījās vēlēšanās, mirstība bija augstāka nekā balsojušajiem vīriešiem. Turklāt starp vīriešiem no ceturtās mājsaimniecību grupas ar viszemākajiem ienākumiem nāves risks, kas saistīts ar nepiedalīšanos balsošanā, bija par 9-12% augstāks nekā pārstāvjiem no labklājīgākām grupām.
Autori uzsver, ka viņu darbs ir novērojoša rakstura un neapstiprina cēloņsakarību. Daži dalībnieki varēja nebalsojot nevis pēc savas izvēles, bet objektīvu iemeslu dēļ. Tomēr fakts, ka balsošana izrādījās spēcīgāks mirstības prediktors nekā izglītība, norāda uz dziļu saikni starp dalību vēlēšanās un dzīves ilgumu – īpaši ņemot vērā, ka izglītības līmeņa ietekme uz mirstību jau sen tiek atzīta par vienu no visnoturīgākajiem sociāli demogrāfiskajiem faktoriem.
