Kultūras ministrs Nauris Puntulis paziņojis, ka tuvākajā laikā tiksies ar Mihaila Čehova Rīgas Krievu teātra vadību, lai pārrunātu valsts valodas lietošanu darba vidē un izvērtētu jautājumus, kas saistīti ar teātra fasādes izkārtnēm krievu valodā.
Kultūras ministrs Nauris Puntulis iecerējis rīkot nopietnu sarunu ar Mihaila Čehova Rīgas Krievu teātra vadību pēc tam, kad saņēmis sūdzību par iespējamu krievu valodas dominēšanu ikdienas darba saziņā teātrī.
Intervijā Latvijas Televīzijas raidījumā "Rīta panorāma" ministrs stāstīja, ka otrdien saņēmis informāciju no kāda teātra darbinieka. Sūdzībā norādīts, ka darba vidē no darbiniekiem tiekot prasīta krievu valodas lietošana.
Puntulis uzsvēra, ka runa nav par izrāžu valodu vai māksliniecisko saturu, bet gan par saziņu starp kolēģiem darba pienākumu izpildes laikā.
Ministra uzmanības lokā nonācis arī jautājums par teātra fasādes izkārtnēm, kurās informācija izvietota ne tikai latviešu, bet arī krievu valodā.
Šis jautājums pašlaik tiek izvērtēts sadarbībā ar Valsts valodas centru. Puntulis norādījis, ka viņa nostāja valsts valodas aizsardzībā vienmēr bijusi konsekventa, tomēr pirms lēmumu pieņemšanas nepieciešams juridiski izvērtēt konkrēto situāciju.
Diskusijas par valodas lietošanu Čehova teātrī aktualizējās jau pavasarī, kad publiskajā telpā izskanēja vairāki anonīmi un publiski darbinieku paziņojumi par situāciju kolektīvā. Uz tiem atbildēja arī teātra vadītāja Dana Bjorka, un publiskā polemika izgaismoja iespējamas domstarpības iestādes iekšienē.
Papildu rezonansi radījusi Rīgas vicemēra Edvarda Ratnieka iniciatīva. Politiķis vērsies pie Kultūras ministrijas ar aicinājumu panākt, lai no valsts teātra fasādes tiktu noņemta informācija krievu valodā.
Ratnieks uzskata, ka valsts finansētai kultūras iestādei jāievēro Valsts valodas likuma prasības un publiskajā informācijā prioritāri jāizmanto valsts valoda. Viņš norāda, ka jautājums ir īpaši jūtīgs laikā, kad turpinās Krievijas karš pret Ukrainu.
Svarīgi, ka pagaidām nav pieņemts neviens lēmums par izkārtņu nomaiņu vai citām sankcijām. Pašlaik notiek juridiska izvērtēšana un faktu pārbaude.
Valsts valodas likums paredz, ka valsts un pašvaldību iestāžu, kā arī valsts kapitālsabiedrību sabiedrībai paredzētā informācija pamatā sniedzama valsts valodā. Atsevišķos gadījumos svešvalodu lietošana ir pieļaujama, taču to nosaka konkrēti normatīvie akti.
Tuvākajā laikā gaidāmā ministra un teātra vadības tikšanās varētu kļūt par svarīgu posmu, lai noskaidrotu gan valodas lietojuma praksi iestādē, gan iespējamo turpmāko rīcību attiecībā uz publiskajām izkārtnēm.
