Jaunajai valdībai tuvākajā laikā jāpieņem būtiski lēmumi par "Rail Baltica" finansēšanu, termiņiem un projekta tālāko attīstību, uzskata Baltijas valstu kopuzņēmuma "RB Rail" padomes priekšsēdētājs Matīss Paegle. Viņš brīdina, ka vilcināšanās var sadārdzināt projektu par aptuveni 200 miljoniem eiro gadā.
"Rail Baltica" projekta nākotne Latvijā lielā mērā būs atkarīga no jaunās valdības spējas ātri vienoties par finansēšanas modeli un projekta īstenošanas grafiku. Par to brīdina Baltijas valstu kopuzņēmuma "RB Rail" padomes priekšsēdētājs Matīss Paegle.
Pēc viņa teiktā, projekta īstenotāji ir sagatavojuši vairākus iespējamos risinājumus finansējuma trūkuma segšanai, taču to īstenošana nav iespējama bez politiskiem lēmumiem.
Viens no apspriestajiem variantiem ir publiskās un privātās partnerības jeb PPP modeļa izmantošana atsevišķiem pamattrases posmiem. Kā piemērs tiek minēts maršruts no Skultes līdz Igaunijas robežai, kura izmaksas varētu sasniegt aptuveni vienu miljardu eiro.
Tomēr šāds risinājums prasa ilgstošu sagatavošanos. Pēc Paegles teiktā, PPP projekta izstrāde var aizņemt aptuveni trīs gadus, tādēļ jautājums ir cieši saistīts arī ar pašreiz noteikto projekta pabeigšanas termiņu – 2030. gadu.
Vienlaikus "RB Rail" vadītājs kritizē Latvijas lēmumu neizmantot Eiropas Savienības finanšu instrumenta "SAFE" piedāvāto aizdevumu. Viņš norāda, ka 2,2 miljardu eiro finansējums būtu ļāvis izbūvēt aptuveni pusi no Latvijas pamattrases.
Pēc viņa domām, nepieciešamība aizņemties naudu nepazudīs, taču nākotnē tas varētu notikt par mazāk izdevīgiem nosacījumiem. Turklāt projekta sadārdzināšanās turpinās – katrs kavēšanās gads izmaksas palielina aptuveni par 200 miljoniem eiro.
Īpaši asas ir arī diskusijas par būvniecības tempu. Pašlaik pieejamais Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta (CEF) finansējums Latvijā nodrošina aptuveni 52 kilometru pamattrases izbūvi, lai gan kopumā valstī jāuzbūvē aptuveni 220 kilometri dzelzceļa līnijas.
Tas nozīmē, ka ar pašreiz pieejamo finansējumu iespējams īstenot tikai nelielu daļu no visa projekta. Tāpēc jautājums par papildu finansējuma avotiem kļūst arvien aktuālāks.
Paegle uzskata, ka valdībai būtu jānosaka skaidrs maksimālais projekta budžets un konkrēts īstenošanas termiņš. Viņa ieskatā šobrīd projektam trūkst skaidra politiskā ietvara, kas apgrūtina tālāko plānošanu.
Patlaban "Rail Baltica" pirmās kārtas izmaksas Latvijā tiek lēstas 5,5 miljardu eiro apmērā, taču inflācijas un citu faktoru ietekmē tās var pieaugt līdz aptuveni sešiem miljardiem eiro.
Savukārt Baltijas mērogā pirmās kārtas izmaksas tiek vērtētas 14,3 miljardu eiro apmērā. Kopējās projekta izmaksas Baltijas valstīs ilgtermiņā var sasniegt gandrīz 24 miljardus eiro, kas ir vairākas reizes vairāk nekā sākotnējās aplēses pirms nepilniem desmit gadiem.
Tuvākajos mēnešos valdības pieņemtie lēmumi var būt izšķiroši tam, vai projekts saglabās pašreizējos termiņus un izmaksas, vai arī nāksies pārskatīt gan finansējuma modeli, gan būvniecības grafiku.
Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram! Par faktu kļūdām lūdzam ziņot e-pastā [email protected].
Iezīmējiet tekstu un spiediet Ziņot par kļūdu pogas , lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!
Atstāt komentāru