Kāpēc elektrība Latvijā nekļuva tik dārga kā citviet? ERAB skaidro Baltijas priekšrocību 0 86

Latvijas elektroenerģijas tirgus pēdējos gados kļuvis noturīgāks pret ārējiem satricinājumiem, un viens no galvenajiem iemesliem ir ciešā integrācija ar Ziemeļvalstu energosistēmu. Tā intervijā aģentūrai LETA norādījusi ERAB galvenā ekonomiste Beata Javorčika.

Pēc viņas teiktā, kopējā Baltijas un Ziemeļvalstu elektroenerģijas tirgū cenu veidošanos lielā mērā nosaka hidroelektrostaciju, vēja parku un kodolenerģijas ražotāju izmaksas. Tas nozīmē mazāku atkarību no dabasgāzes cenu svārstībām.

Šī atšķirība īpaši izpaudusies laikā, kad Tuvo Austrumu konflikts izraisījis energoresursu cenu kāpumu pasaules tirgos.

Ekonomiste norāda, ka Lietuva šajā ziņā ir ievainojamāka, jo elektroenerģijas ražošanā joprojām būtiska loma ir dabasgāzei. Tādēļ gāzes cenu pieaugums daudz tiešāk atspoguļojas arī elektrības rēķinos.

Lai gan elektroenerģijas cenas visā Eiropā joprojām ir ievērojami augstākas nekā pirms pandēmijas, pašreizējais cenu kāpums nav salīdzināms ar enerģētikas krīzi 2022. gadā. Javorčika atgādina, ka toreiz vienlaikus sakrita vairāki nelabvēlīgi faktori – zemāks ūdens līmenis Ziemeļvalstu hidroelektrostacijās, mazāks atjaunojamo resursu īpatsvars un atsevišķu Francijas atomelektrostaciju remontdarbi.

Tas nozīmē, ka Eiropas energosistēma šodien ir labāk sagatavota līdzīgiem satricinājumiem nekā pirms trim gadiem.

Vienlaikus ERAB ekonomiste atzīst, ka Eiropa joprojām saskaras ar būtisku konkurētspējas problēmu. Elektroenerģija Eiropā saglabājas ievērojami dārgāka nekā Amerikas Savienotajās Valstīs, un ātru risinājumu šim izaicinājumam pagaidām nav.

Runājot par Baltijas valstu enerģētikas attīstību, Javorčika vērtē to pozitīvi. Viņasprāt, pēdējos gados būtiski mainījusies attieksme pret atjaunojamajiem energoresursiem. Ja agrāk zaļā enerģija bieži tika uztverta kā Eiropas Savienības klimata politikas prasība, tad tagad tā arvien vairāk tiek uzskatīta par enerģētiskās drošības jautājumu.

Pēc ekonomistes domām, tieši šī domāšanas maiņa kļuvusi par vienu no galvenajiem virzītājspēkiem investīcijām vēja, saules un citos atjaunojamās enerģijas projektos Baltijas valstīs. Viņa uzskata, ka Latvijas un Igaunijas integrācija Baltijas un Ziemeļvalstu elektroenerģijas tirgū ir viens no nozīmīgākajiem soļiem enerģētiskās neatkarības stiprināšanā. Turklāt šāds modelis varētu veicināt arī lielāku sabiedrības atbalstu jaunām investīcijām atjaunojamās enerģijas ražošanā.

Kopumā ERAB vērtē, ka Baltijas valstis enerģētikas jomā virzās pareizajā virzienā, pakāpeniski samazinot atkarību no fosilajiem energoresursiem un stiprinot savu noturību pret ārējiem satricinājumiem.