Valkas novads nonācis vienā no smagākajām finanšu situācijām pēdējos gados, taču valdība nolēmusi nepiešķirt papildu līdzekļus no valsts budžeta. Finanšu ministrija uzskata, ka problēmas jārisina pašai pašvaldībai — ar reformām un esošo saistību pārstrukturēšanu.
Finanšu ministrs Arvils Ašeradens valdības sēdē atzina, ka situācija Valkā ir «nepatīkama un sarežģīta», tomēr uzsvēra: ārkārtas finansējuma piešķiršana būtu pretrunā spēkā esošajiem noteikumiem.
Pašvaldības finanšu grūtības nav radušās pēkšņi. Pēc Finanšu ministrijas datiem Valkas novads jau ilgstoši kavē maksājumus kreditoriem, nokavē nodokļu nomaksu un regulāri vienojas ar Valsts ieņēmumu dienestu par termiņu pagarināšanu.
Viena no galvenajām problēmām ir komunālo pakalpojumu joma. Siltuma un ūdensapgādes tarifi nesedz faktiskās izmaksas, un pašvaldībai nākas šo starpību kompensēt no budžeta. Tas rada pastāvīgu finanšu spiedienu un palielina parādu slogu.
Situācija īslaicīgi uzlabojās 2025. gadā pēc katlumājas pārdošanas, taču šis solis nespēja novērst strukturālās problēmas. Pašlaik Valkas novadam steidzami trūkst gandrīz 371 000 eiro.
Tiešas palīdzības vietā Finanšu ministrija piedāvā citu risinājumu — pārcelt valsts kredītu maksājumus uz vēlāku laiku, tādējādi īslaicīgi samazinot finanšu slodzi.
Svarīgi, ka ministrija neuzskata Valkas novadu par visvājāko pašvaldību valstī pēc ieņēmumu līmeņa. Tomēr prognozes nav iepriecinošas: 2026. gadā novada ienākumi pieaugs tikai par aptuveni 1%, kas ir viens no zemākajiem rādītājiem Latvijā.
Papildu slogu rada arī iedzīvotāju parādi. Par apkuri un ūdensapgādi tie jau pārsniedz vienu miljonu eiro. Pašvaldības vadība gan norāda, ka ievērojama daļa šo saistību ir gadiem vecas un praktiski neatgūstamas.
Valkas novada domes priekšsēdētājs Vents Armands Krauklis kritizē Finanšu ministrijas pieeju un atgādina, ka par novada finanšu vājumu tika brīdināts jau administratīvi teritoriālās reformas laikā.
Pēc viņa teiktā, pašvaldība toreiz piedāvāja alternatīvu apvienošanas modeli, kas varētu nodrošināt lielāku finanšu stabilitāti, taču tas netika atbalstīts.
Pašreiz Valkas situācija kļūst par spilgtu piemēru tam, kā mazās pašvaldības Latvijā nonāk zem spiediena — pieaug izmaksas, iedzīvotāju maksātspēja samazinās, bet budžeta iespējas paliek ierobežotas.
Pēc Rēzeknes finanšu krīzes Valkas novads kļuvis par otro pašvaldību, kuras problēmas jau tiek risinātas valdības līmenī. Tas liek arvien skaļāk uzdot jautājumu: cik ilgtspējīgs ir pašreizējais pašvaldību finansēšanas modelis Latvijā.
Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram! Par faktu kļūdām lūdzam ziņot e-pastā [email protected].
Iezīmējiet tekstu un spiediet Ziņot par kļūdu pogas , lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!
Atstāt komentāru