Valsts kontrole konstatējusi būtiskus trūkumus Latvijas valsts meži pārvaldībā un Zemkopības ministrijas uzraudzībā. Revīzijā secināts, ka atsevišķi lēmumi par dividendēm, finanšu uzkrājumiem un kokrūpnieku atbalstu valstij radījuši desmitiem miljonu eiro negatīvas sekas.
Valsts kontroles publiskotā revīzija atklāj plašu problēmu loku valsts mežu apsaimniekošanā — sākot no nepietiekami caurskatāmas pārvaldības līdz politiski ietekmētiem lēmumiem, kas samazinājuši uzņēmuma ieņēmumus un iespējamos maksājumus valsts budžetā.
Revidenti secinājuši, ka Zemkopības ministrija nav novirzījusi valsts budžetā vismaz 130,3 miljonus eiro, kurus būtu bijis iespējams izmaksāt papildus dividendēs. Vienlaikus uzņēmumā uzkrāti simtiem miljonu eiro brīvo līdzekļu bez skaidri definēta izmantošanas mērķa.
Revīzijā īpaši kritizēti lēmumi par egles un priedes zāģbaļķu cenu samazināšanu 2024.–2026. gadā. Valsts kontrole uzskata, ka šie lēmumi pieņemti ārpus Ministru kabineta un akcionāra kompetences un uzņēmumam radījuši gandrīz 50 miljonu eiro ieņēmumu samazinājumu.
Tas nozīmē, ka valsts uzņēmuma ienākumi samazināti laikā, kad kokrūpniecības nozare kopumā turpināja strādāt ar peļņu un publiski pieejamie dati neliecināja par kritisku situāciju uzņēmumos.
Valsts kontrole norāda, ka lēmumi par cenu samazināšanu balstīti nepilnīgā un nepietiekami izvērtētā Zemkopības ministrijas ziņojumā. Tajā trūcis alternatīvu risinājumu analīzes, ekonomiskā izvērtējuma un konsekventas datu salīdzināšanas ar citām valstīm.
Revīzijā secināts arī, ka LVM stratēģiskie mērķi ilgstoši noteikti pārāk zemi. Faktiskie finanšu rādītāji vairākus gadus ievērojami pārsnieguši plānoto, tomēr uzņēmuma padome tos nepārskatīja. Daļā gadījumu faktiskā izpilde sasniegusi pat vairāk nekā trīskāršu plānoto apmēru.
Vienlaikus no uzņēmuma stratēģijas izņemti vairāki būtiski rādītāji, tostarp meža kapitālvērtība un koksnes krājas pieaugums. Valsts kontrole uzskata, ka tas apgrūtina iespēju pilnvērtīgi izvērtēt, kā tiek pārvaldīti valstij piederošie meži.
Atsevišķi secinājumi skar arī uzņēmuma pārvaldību. Revīzijā konstatēts, ka trīs gadus LVM darbojās pagaidu padome, kuru Zemkopības ministrija atkārtoti iecēla bez atklāta konkursa, lai gan likums šādu modeli paredz tikai īslaicīgiem izņēmuma gadījumiem.
Revidenti kritizē arī atsevišķus personāla lēmumus. Pēc padomes locekļu skaita samazināšanas uzņēmumā tika izveidots jauns padomnieka amats, kura uzturēšanai 15 mēnešos izlietoti vairāk nekā 48 tūkstoši eiro. Savukārt pēc valdes locekļu skaita samazināšanas divi bijušie valdes locekļi bez konkursa pieņemti jaunizveidotos amatos.
Revīzija cieši saistīta ar tā dēvēto kokrūpnieku atbalsta lietu, kuru pašlaik izmeklē arī Ģenerālprokuratūra. Kriminālprocesā figurē vairākas augsta līmeņa amatpersonas, tostarp bijušais zemkopības ministrs Armands Krauze, bijušie un esošie Zemkopības ministrijas ierēdņi, kā arī LVM vadības pārstāvji un nozares uzņēmēji.
Pati Valsts kontrole uzsver, ka problēma nav tikai par konkrētiem finanšu zaudējumiem. Revidentu ieskatā runa ir arī par uzticēšanos tam, kā tiek pārvaldīts viens no svarīgākajiem valsts uzņēmumiem, kas apsaimnieko gandrīz pusi Latvijas mežu.
Kopumā Valsts kontrole Zemkopības ministrijai un LVM sniegusi astoņus ieteikumus, tostarp par pārvaldības uzlabošanu, skaidrākiem stratēģiskajiem mērķiem un caurskatāmāku finanšu plānošanu.
Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram! Par faktu kļūdām lūdzam ziņot e-pastā [email protected].
Iezīmējiet tekstu un spiediet Ziņot par kļūdu pogas , lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!
Atstāt komentāru