Valkas novads nonācis uz finanšu krīzes robežas — pašvaldības saistības pārsniedz divus miljonus eiro, bet iedzīvotāju parādi par siltumu un ūdeni jau pārsniedz vienu miljonu. Situācija kļuvusi tik nopietna, ka to nācies apspriest valdības līmenī.
Valka ir jau otrā pašvaldība Latvijā pēc Rēzeknes, kuras finanšu problēmas nonākušas Ministru kabineta dienaskārtībā. Pašvaldība regulāri kavē rēķinu un nodokļu maksājumus, un daļa saistību jāsedz tuvākajā laikā.
Valkas novada domes priekšsēdētājs Vents Armands Krauklis atzīst, ka situācija ir kritiska. Pēc viņa teiktā, pakalpojumu sniedzēji pastāvīgi pieprasa maksājumus, un pašvaldības darbiniekiem nākas reaģēt uz nepārtrauktu spiedienu.
Atšķirībā no Rēzeknes, kur finanšu krīze attīstījās strauji, Valkā problēmas krājušās gadiem. Finanšu ministrija situāciju uzrauga jau kopš 2024. gada, kad pašvaldībai nācās saņemt valsts īstermiņa aizdevumu budžeta stabilizēšanai.
Par vienu no galvenajiem krīzes iemesliem Finanšu ministrija uzskata pārāk zemos siltuma un ūdensapgādes tarifus. Ministrijas vērtējumā pašvaldības uzņēmums “Utilitas Valka” faktiski subsidē iedzīvotājus, jo maksājumi nesedz reālās izmaksas.
Īpaši smaga situācija izveidojusies ar iedzīvotāju parādiem. No kopējām saistībām vairāk nekā viens miljons eiro ir neapmaksāti rēķini par komunālajiem pakalpojumiem.
Tas nozīmē, ka problēma vairs nav tikai pašvaldības budžeta jautājums. Ja parādu apjoms turpinās pieaugt, tas var apdraudēt komunālo pakalpojumu stabilitāti un pašvaldības uzņēmumu darbību.
Pašvaldības vadība ar Finanšu ministrijas vērtējumu pilnībā nepiekrīt. Valkā norāda, ka aptuveni 280 tūkstoši eiro ir veci, vairāk nekā desmit gadus seni parādi, kurus faktiski vairs nav iespējams atgūt.
Tāpēc pašvaldība plāno tos pakāpeniski norakstīt — apmēram 50 tūkstošus eiro gadā.
Tomēr Finanšu ministrija uzsver, ka lielākā problēma ir nevis vecie, bet jaunie parādi. Vairāk nekā 700 tūkstoši eiro saistību ir ar nelielu kavējumu — līdz 30 dienām. Tas, pēc ministrijas domām, liecina par maksājumu disciplīnas pasliktināšanos un situācijas turpmāku pasliktināšanos.
Mēģinot stabilizēt finanses, pašvaldība šogad pārdeva katlumāju un ieguva gandrīz pusmiljonu eiro. Taču šie līdzekļi tika izmantoti tekošajiem maksājumiem un nodokļiem, un kopējais parādu apjoms būtiski nesamazinājās.
Pieaugošo komunālo izmaksu un sarežģītās ekonomiskās situācijas fonā Valkas gadījums kļūst par vēl vienu signālu par mazo pašvaldību ievainojamību. To finanšu problēmas arvien biežāk pāraug vietējā līmeņa jautājumus un nonāk valsts dienaskārtībā.
Tagad valdībai un pašvaldībai būs jāmeklē sarežģīts līdzsvars — starp sociāli pieņemamiem tarifiem iedzīvotājiem un komunālo pakalpojumu sistēmas spēju darboties bez pastāvīgiem parādiem.
