Šveices pētnieki fiksējuši stabilu kolorektālā vēža saslimstības pieaugumu cilvēku vidū, kuri jaunāki par 50 gadiem. Gandrīz 100 tūkstošu gadījumu analīze 40 gadu periodā parādīja, ka slimību arvien biežāk atklāj jaunākiem pacientiem, turklāt nereti jau vēlīnās stadijās.
Pētījums publicēts žurnālā European Journal of Cancer.
Kolorektālais vēzis joprojām ir trešais izplatītākais vēža veids pasaulē un otrs biežākais nāves cēlonis onkoloģisko slimību vidū. Saskaņā ar Pasaules Veselības organizācijas datiem 2022. gadā pasaulē tika reģistrēti vairāk nekā 1,9 miljoni jaunu saslimšanas gadījumu un aptuveni 900 tūkstoši nāves gadījumu.
Šveicē ik gadu diagnosticē aptuveni 4500 jaunus kolorektālā vēža gadījumus. Tajā pašā laikā skrīninga programmas palīdzējušas samazināt saslimstību cilvēkiem pēc 50 gadu vecuma, taču jaunāko pacientu grupās tendence izrādījusies pretēja.
Saslimstība jauniešu vidū turpina pieaugt
Zinātnieki analizēja 96 410 kolorektālā vēža gadījumus, kas reģistrēti no 1980. līdz 2021. gadam. Audzēji, kas diagnosticēti cilvēkiem līdz 50 gadu vecumam, veidoja 6,1 % no visiem gadījumiem.
Šajā vecuma grupā saslimstība pieauga vidēji par 0,5 % gadā un sasniedza gandrīz septiņus gadījumus uz 100 tūkstošiem cilvēkgadu.
Savukārt 50–74 gadu vecuma grupā saslimstības rādītāji samazinājās: vīriešiem par 1,7 %, bet sievietēm par 2,8 %.
Īpaši izteikts pieaugums novērots taisnās zarnas audzēju gadījumos gan vīriešiem, gan sievietēm, kā arī resnās zarnas labās daļas vēžu gadījumos jaunāku sieviešu vidū. Pētnieki norāda, ka aiz šīs tendences var slēpties dažādi bioloģiski vai vides faktori.
Vēzis bieži tiek atklāts pārāk vēlu
Vislielākās bažas pētniekiem rada slimības stadija diagnozes noteikšanas brīdī. Gandrīz 28 % pacientu, kuri jaunāki par 50 gadiem, jau bija metastāzes.
Salīdzinājumam — vecāku pacientu grupā šis rādītājs bija aptuveni 20 %.
Speciālisti uzsver, ka simptomus nevajadzētu norakstīt tikai uz vecumu vai nogurumu. Par iemeslu pārbaudēm var kļūt:
-
asinis izkārnījumos;
-
ilgstošas sāpes vēderā;
-
neizskaidrojams svara zudums;
-
noturīgas zarnu darbības izmaiņas.
Dažās valstīs, tostarp ASV, rekomendētais skrīninga sākuma vecums jau samazināts līdz 45 gadiem. Cilvēkiem ar iedzimtu noslieci pārbaudes iesaka sākt vēl agrāk.
Precīzi cēloņi joprojām nav zināmi
Pētnieki pagaidām nevar viennozīmīgi izskaidrot saslimstības pieaugumu jaunāku cilvēku vidū. Kā iespējamie riska faktori tiek minēti:
-
uztura paradumu izmaiņas;
-
aptaukošanās pieaugums;
-
mazkustīgs dzīvesveids;
-
vides ietekme uz zarnu mikrobiomu.
Pētījuma autori uzsver, ka jaunāks vecums vairs negarantē aizsardzību pret kolorektālo vēzi. Speciālisti aicina rūpīgāk pievērst uzmanību satraucošiem simptomiem un neatlikt izmeklējumus, jo agrīna diagnostika ievērojami palielina veiksmīgas ārstēšanas iespējas.
Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram! Par faktu kļūdām lūdzam ziņot e-pastā [email protected].
Iezīmējiet tekstu un spiediet Ziņot par kļūdu pogas , lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!
Atstāt komentāru