Latvijas veselības aprūpes sistēmai joprojām ir nopietnas problēmas ar gatavību lielām krīzēm un ārkārtas situācijām, piektdien diskusijā atzina eksperti un amatpersonas. Starptautiskā pētījumā Latvija ierindota starp zemāk novērtētajām Eiropas valstīm, īpaši izceļot finansējuma, personāla un medikamentu pieejamības problēmas.
Starptautiskās domnīcas “Globsec” prezentētais “Healthcare Readiness Index 2024” rāda, ka Latvija veselības sistēmas gatavībā krīzēm saņēmusi tikai 47,7 punktus no 100. Tas ir piektais zemākais rādītājs starp pētījumā iekļautajām Eiropas valstīm.
Salīdzinājumam — Zviedrija novērtēta ar 73,2 punktiem, bet pētījuma vidējais rādītājs Eiropā sasniedz 59,5 punktus. Eksperti norādīja, ka Latvijā gadiem uzkrājušās problēmas īpaši spilgti kļuva redzamas Covid-19 pandēmijas laikā.
Pētījumā analizēti 38 rādītāji, tostarp veselības aprūpes finansējums, slimnīcu infrastruktūra, cilvēkresursi, pārvaldība un medikamentu pieejamība. Tieši personāla trūkums diskusijā vairākkārt tika nosaukts par vienu no kritiskākajiem riskiem.
Aizsardzības ministrijas padomniece medicīnas nodrošinājuma jautājumos Biruta Kleina uzsvēra, ka ar papildu tehniku vai rezervēm vien nepietiks, ja sistēmā nebūs cilvēku, kas krīzes situācijās spēj strādāt.
Viņa norādīja, ka mediķiem nepieciešama regulāra sagatavošana darbam lielu katastrofu vai kara apstākļos, jo šādas situācijas prasa citādas prasmes nekā ikdienas medicīna.
Tas nozīmē, ka veselības drošība vairs netiek uztverta tikai kā slimnīcu vai zāļu jautājums. Pēdējos gados Eiropā arvien biežāk runā par veselības sistēmu noturību arī militāru un hibrīdapdraudējumu kontekstā.
Veselības ministrijas valsts sekretāre Agnese Vaļuliene atzina, ka pētījuma secinājumi nav pārsteidzoši. Viņa uzsvēra, ka veselības nozarei Latvijā joprojām trūkst finansējuma, taču daļu problēmu iespējams risināt arī bez papildu līdzekļiem — ar efektīvāku organizāciju un stabilāku pārvaldību.
Diskusijā uzmanība tika pievērsta arī biežajām politiskās vadības maiņām. “Globsec” dati liecina, ka Latvijas veselības ministru vidējais amata termiņš ir ievērojami īsāks nekā Eiropas Savienībā kopumā.
“Katru reizi, kad mainās politiskā vadība, sistēmai vajag laiku, lai no jauna ieskrietos,” norādīja Vaļuliene.
Eksperti akcentēja arī kritisko medikamentu pieejamību. Starptautisko inovatīvo farmaceitisko firmu asociācijas dati rāda, ka Latvijā pieejami tikai aptuveni 15% no Eiropas Savienībā izmantotajiem inovatīvajiem medikamentiem.
Krīzes situācijās tas var nozīmēt lēnāku piekļuvi modernai ārstēšanai un lielāku slogu gan pacientiem, gan slimnīcām.
Vienlaikus amatpersonas norādīja, ka pēc Covid-19 pandēmijas Latvijā pakāpeniski tiek veidotas valsts materiālās rezerves un risināti jautājumi par ambulatoro medikamentu pieejamību ārkārtas situācijās.
Diskusijas dalībnieki vairākkārt uzsvēra, ka veselības sistēmas stiprināšanai jānotiek ilgtermiņā un plānveidīgi, nevis tikai brīžos, kad krīze jau sākusies.
Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram! Par faktu kļūdām lūdzam ziņot e-pastā [email protected].
Iezīmējiet tekstu un spiediet Ziņot par kļūdu pogas , lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!
Atstāt komentāru