Patērētāju asociācija: Steigā virzītā patērētāju kreditētāju uzraudzības reforma būtiski vājinās patērētāju aizsardzības līmeni.
Latvijas Patērētāju interešu aizstāvības asociācija (LPIAA) aicina Ministru kabinetu, Latvijas Banku, Finanšu ministriju un citas atbildīgas iestādes un politiķus ieklausīties patērētāju tiesību aizsardzības jomu pārstāvošu organizāciju iebildumos un vispusīgi izvērtēt visus ar patērētāju kreditētāju uzraudzības reformu saistītos ieguvumus un trūkumus, galveno uzmanību pievēršot pašu patērētāju interesēm. Pretējā gadījumā patērētāju aizsardzības līmenis kreditēšanas nozarē tiks vājināts.
Pēdējās nedēļās strauju virzību piedzīvoja iniciatīva noteikt Latvijas Banku par vienotu patērētāju kreditētāju licencēšanas un uzraudzības institūciju. Praksē tas nozīmētu patērētāju kreditēšanas uzraudzības funkciju atņemt specializētajai patērētāju tiesību aizsardzības iestādei ar lielu pieredzi konkrētajā uzraudzības jomā (PTAC) un nodot to institūcijai, kura šādu uzraudzību nekad neveica un kurai patērētāju aizsardzība nekad nebija un nebūs galvenais uzdevums (Latvijas Banka). Patērētāju aizsardzības jomas kontekstā šādas pārmaiņas uzskatāmas par nozīmīgu reformu, kurai nepieciešams detalizēts un saprotams pamatojums.
Iespēja iepazīties ar plānoto reformu detalizēti plašākai sabiedrībai radās, kad Finanšu ministrija 2025. gada 23. decembrī Tiesību aktu portālā publicēja informatīvo ziņojumu “Par vienotas patērētāju kreditētāju licencēšanas un uzraudzības institūcijas noteikšanu”, nosakot viedokļu izteikšanai termiņu līdz 2026. gada 5. janvārim, t.i., aptuveni 3 darba dienas. Neskatoties uz tik īsu termiņu, LPIAA iesniedza savus iebildumus, paužot bažas par reformas virzīšanas stilu, saturu un sagatavotības līmeni.
Savukārt, 2026. gada 19. janvārī Tiesību aktu portālā tika publicēti papildu dokumenti, no kuriem izriet, ka LPIAA iebildumi nav ņemti vērā. Diemžēl pamatojums pēc būtības iztrūka. Laiks atkārtota viedokļa sniegšanai noteikts līdz 2026. gada 26. janvārim, t.i., 5 darba dienas. Kā redzams, reformas autori dialogā ar patērētāju organizācijām nav ieinteresēti.
Šajā kontekstā ir vērts atzīmēt, ka atbilstoši ziņojumam Finanšu ministrija plāno īstenot uzraudzības funkciju nodošanu Latvijas Bankai, tajā skaitā vairāku desmitu tiesību aktu grozījumu izstrādāšanu un pieņemšanu, jau līdz šī gada beigām.
Salīdzināšanai vēlamies atgādināt, ka atbilstoši publiski pieejamai informācijai, kad savulaik Latvijas Banka pārņēma Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) funkcijas, process norisinājās vairāku gadu garumā:
• 2020. gada pavasarī tika veikts attiecīgs izvērtējums, kurš ietvēra arī ieguvumu un risku analīzi;
• Saeima 2021. gada 23. septembrī galīgajā lasījumā atbalstīja jauno Latvijas Bankas likumu, kā arī pavadošo likuma grozījumu paketi;
• Latvijas Banka Finanšu un kapitāla tirgus komisijas funkcijas pārņēma ar 2023.gada 1.janvāri.
LPIAA uzskata, ka tik atšķirīgas pieejas izmantošana attiecībā pret patērētāju aizsardzību ir nepieņemama. Reformu plānots īstenot pārāk īsā termiņā, bez atbilstoša ieguvumu un risku izvērtējuma un konsultācijām ar iesaistītajām pusēm. Šobrīd nav pat apzināti nepieciešamie tiesību aktu grozījumi. Tik sasteigta reformas virzīšana novedīs pie būtiskās patērētāju aizsardzības vājināšanās gan īstermiņā, gan ilgtermiņā.
Komentējot reformas virzību, PIAA valdes loceklis Andrejs Vanags norāda:
"Absurdi, ka aizbildinoties ar patērētāju aizsardzības interesēm, tieši patērētāju aizsardzības jomas profesionāļu viedoklis netiek ņemts vērā. Mums mēģina iestāstīt, ka ar funkciju apvienošanu vien pietiks, lai uzlabotu uzraudzības kvalitāti. Bet kas liek domāt, ka Latvijas Banka, kura nekad patērētāju tiesību aizsardzības uzraudzību nav veikusi, būs labāka par PTAC? Kādēļ uzraudzībai būtu jāuzlabojas, ja netiek plānota nedz tiesiska regulējuma pilnveidošana, nedz uzraudzības spēju attīstīšana, nedz arī citas aktivitātes? Šāda “reforma” nav patērētāju interesēs."
