Bibliotēkas zem kontroles? Pašvaldības kritizē jaunās normas 0 60

Latvijas Pašvaldību savienība iebilst pret grozījumiem Bibliotēku likumā, kas tiek virzīti izskatīšanai Saeimas otrajā lasījumā. Runa ir par normu, kas paredz, ka pašvaldības bibliotēku reorganizēt vai slēgt varēs tikai pēc Latvijas Bibliotēku padomes atzinuma saņemšanas, ziņo LETA.

Pašlaik šāds atzinums ir konsultatīvs — pašvaldības lēmumus pieņem patstāvīgi, ņemot vērā padomes viedokli. Savienības ieskatā jaunā redakcija faktiski pārvērš konsultāciju par obligātu saskaņošanu un pastiprina ārējo kontroli.

Organizācijā uzsver, ka tas skar vienu no pašvaldību pamatkompetencēm — tiesības patstāvīgi noteikt iestāžu struktūru un pakalpojumu sniegšanas veidu. Īpaši problemātiski tas var būt situācijās, kad lēmumi jāpieņem operatīvi, piemēram, drošības apsvērumu vai finansējuma trūkuma dēļ.

Papildu problēma ir finansējums. Bibliotēkas pilnībā uztur pašvaldības, taču institūcija, kuras atzinums kļūs obligāts, neuzņemsies atbildību par lēmumu finansiālajām sekām. Savienībā uzskata, ka tas rada nelīdzsvarotību — lēmumu pieņemšana kļūst sarežģītāka, bet atbildība paliek pašvaldībām.

Iedzīvotājiem tas var nozīmēt lēnāku izmaiņu ieviešanu bibliotēku darbībā — no tīkla optimizācijas līdz filiāļu slēgšanai vai apvienošanai.

Grozījumi likumā jau atbalstīti pirmajā lasījumā. Tie ir daļa no plašākas izmaiņu pakotnes, kas vērsta uz regulējuma atjaunošanu un bibliotēku pielāgošanu mūsdienu vajadzībām.

Papildus strīdīgajai normai likumprojekts paredz pagarināt bibliotēku akreditācijas termiņu no pieciem līdz sešiem gadiem, precizēt prasības vadītājiem un samazināt reģistrācijas laikā iesniedzamo datu apjomu.

Tāpat tiek ieviesta jauna bibliotēkas definīcija kā informācijas, kultūras un sabiedriskās komunikācijas centram, kā arī paplašinātas tās funkcijas — no izglītības un medijpratības atbalsta līdz digitālo prasmju un pilsoniskās aktivitātes veicināšanai.

Dokumentā atsevišķi noteikta Latvijas bibliotēku tīkla struktūra, kurā Latvijas Nacionālā bibliotēka nostiprināta kā metodiskā un profesionālā atbalsta centrs.

Saskaņā ar Kultūras statistikas portāla datiem 2025. gadā Latvijā darbojās 1288 bibliotēkas, tostarp 710 publiskās un vairāk nekā 500 izglītības iestādēs.

Bibliotēku reforma paplašina to lomu, taču vienlaikus raisa diskusijas par robežu starp koordināciju un vietējās autonomijas ierobežošanu.