Mūsu atbilde Vašingtonai! Latvija atbalstīs to ES valstu pozīciju, pret kurām ASV ir ieviesušas sankcijas 0 50

Deeskalāciju pēc ASV prezidenta Donalda Trampa paziņojumiem par ieceri pārņemt kontroli Dānijas autonomajā teritorijā Grenlandē iespējams panākt tikai ciešā sadarbībā un tiešās sarunās starp ASV un Eiropas valstu līderiem, šādu viedokli pirmdien pauda Latvijas premjere Evika Siliņa (JV).

Siliņa skaidroja, ka koalīcijā pirmdien pārrunāts jautājums par situāciju Grenlandē un Arktikas drošības nozīme. Viņa uzsvēra, ka Latvija kā Eiropas Savienības dalībvalsts atbalsta astoņu Eiropas valstu kopīgo paziņojumu par notikumiem Grenlandē.

Siliņa atzina, ka šis jautājums ir nozīmīgs transatlantisko attiecību kontekstā, tāpēc esot būtiski uzturēt stabilu sadarbību ar partneriem un mazināt publiskajā telpā izskanošo eskalējošo retoriku, dodot priekšroku diplomātiskiem risinājumiem.

Līdzīgu pozīciju paudusi arī Latvijas ārlietu ministre Baiba Braže (JV) telefonsarunā ar ES augsto pārstāvi ārlietās Kaju Kallasu. Viņasprāt, NATO sabiedroto un partneru starpā svarīgs ir tiešs dialogs, tai skaitā par atšķirīgām nostājām, aģentūru LETA informēja Ārlietu ministrija.

"Svarīgi nodrošināt vienotu ES partneru nostāju, koordināciju un arī komunikāciju, vienlaikus uzturot tiešu un nepārtrauktu dialogu ar ASV," paudusi Braže. Viņa atzina, ka Arktika ir eiroatlantiskās telpas drošībai svarīgs reģions.

Tāpat Latvijas ārlietu ministre uzsvērusi, ka nedrīkst novērst uzmanību no Ukrainas: "Visiem sabiedrotajiem ir jāsniedz maksimāls atbalsts Ukrainas pašaizsardzības spējām un Krievijas ierobežošanai - ļoti svarīgi strauji virzīties uz priekšu ar 20. sankciju kārtu." Latvijas premjere informēja, ka šonedēļ sasaukta Eiropadomes sanāksme, kurā paredzēts šo jautājumu apspriest. Tāpat notiks neformālā ES ārlietu ministru tikšanās, jo šī situācija prasa padziļinātas diskusijas.

Premjere uzsvēra nepieciešamību aizstāvēt Latvijas uzņēmēju intereses un nodrošināt, ka tarifu jautājumi tiek pienācīgi izrunāti. Pēc viņas teiktā, šī neesot pirmā reize, kad ASV aktualizē šādu tarifu iespējamību, un līdzšinējā pieredze rādot, ka līdzīgas situācijas Latvija un Eiropas partneri ir spējuši veiksmīgi atrisināt.

Savstarpēji tirdzniecības ierobežojumi vienmēr sāp abām pusēm, un ieguvējs nebūtu neviens transatlantiskais partneris, piebilda Braže, pēc kuras vārdiem "ieguvējs būtu tikai Kremļa miesnieks un tā atbalstītāji", tāpēc svarīgi novērst eskalāciju un situāciju risināt tiešā dialogā ar ASV.

Latvijas prezidents Edgars Rinkēvičs pirms tam tika izteicies, ka ASV tarifu noteikšana un diskusija par to iedrošina un iedvesmo pretiniekus. Viņš skaidroja, ka Arktikas drošības stiprināšana patlaban tiek risināta gan NATO, gan divpusējā dialogā starp Dāniju un ASV, arī citām Arktikas valstīm, ievērojot starptautisko tiesību principus.

ASV prezidents Donalds Tramps paziņojis, ka domstarpību dēļ Grenlandes jautājumā no 1. februāra imports no astoņām ES dalībvalstīm tiek aplikts ar 10% lielu muitas nodokli.

Jaunie tarifi attieksies uz visu importu no Dānijas, Norvēģijas, Zviedrijas, Somijas, Francijas, Vācijas, Lielbritānijas un Nīderlandes. Gadījumā, ja netiks panākta vienošanās par Grenlandes pārdošanu ASV, no jūnija šis tarifs tiks paaugstināts līdz 25%. Saistībā ar Trampa draudiem noteikt muitas tarifus Eiropadomes priekšsēdētājs Antoniu Košta svētdien paziņoja par ES ārkārtas samita sasaukšanu. Tam jānotiek tuvākajās dienās.