Latvija gatavo plašas izmaiņas trešo valstu pilsoņu uzturēšanās noteikumos 0 61

Priekšlikumi, kas iekļauti ziņojumā, ko valdība izskatīja otrdien, skar izglītības, nodarbinātības, nodokļu un imigrācijas uzraudzības jomas. Visām iestādēm, kas atbildīgas par ziņojumā minēto pasākumu īstenošanu, līdz nākamā gada martam būs jāatskaitās Iekšlietu ministrijai (IM) par to īstenošanas gaitu, bet ministrija līdz 2026. gada septembrim valdībai iesniegs vispārēju pārskatu par progresu.

Starp plānotajiem pasākumiem paredzēts, ka pirmā kursa studenti no trešajām valstīm visās augstskolās būs jāveic iemaksa finanšu nodrošinājumā, kas vīzas vai uzturēšanās atļaujas anulēšanas gadījumā segs izdevumus par ārvalstnieka atgriešanu valstī, no kuras viņš ieradās.

Iekšlietu ministrija norāda, ka šis nosacījums veicinās to, ka uz mācībām Latvijā pieteiksies studenti, kuri patiešām ir ieinteresēti mācībās, nevis, piemēram, darbā. Iemaksa apliecinās studentu nopietnās nodomas un nodrošinās izmaksu segšanu par viņu uzturēšanos vai atgriešanos mācību pārtraukuma gadījumā. Tādējādi šis nosacījums var kļūt par svarīgu instrumentu, lai samazinātu riskus, kas saistīti ar iebraukšanas un uzturēšanās noteikumu ļaunprātīgu izmantošanu.

Turklāt trešo valstu studentiem plānots pārskatīt to organizāciju sarakstu, kas veic angļu valodas zināšanu testus, kuri tiek pielīdzināti valsts eksāmenam. Tas nepieciešams, lai novērstu gadījumus, kad uz angļu valodā notiekošām studijām Latvijas augstskolās tiek uzņemti un uz Latvijas ierodas trešo valstu pilsoņi ar ļoti zemu vai praktiski nulle angļu valodas līmeni.

Lai samazinātu ļaunprātīgas izmantošanas riskus, trešo valstu studentiem paredzēts mainīt esošo kārtību un izslēgt iespēju augstskolām vienlaikus aicināt kopā ar bakalaura un maģistra studentiem viņu ģimenes locekļus.

Ģimenes apvienošanās tiesības nav paredzētas Eiropas Savienības direktīvā, kas reglamentē trešo valstu pilsoņu iebraukšanu un uzturēšanos ar mērķi pētījumiem, studijām, praktikām, brīvprātīgo darbu, dalību skolu apmaiņās vai izglītības projektos, kā arī viesmāmiņas darbam. Iespēja uzaicināt ģimenes locekļus plānots saglabāt tikai doktorantūras studentiem, lai veicinātu augsti kvalificētu speciālistu no trešajām valstīm piesaisti Latvijas darba tirgū.

Turklāt IM ieteica grozīt Ministru kabineta noteikumus, paredzot pienākumu ārvalstu studentiem, izņemot pirmkursniekus, apliecināt, ka viņiem pēdējos sešos mēnešos ir bijuši pietiekami finanšu līdzekļi, vai pierādīt to, veicot attiecīgu iemaksu finanšu nodrošinājumā izglītības iestādē.

Saskaņā ar spēkā esošo imigrācijas likumu trešo valstu pilsoņiem — ārvalstu studentiem — ir jāapliecina pietiekamu finanšu līdzekļu esamība, lai saņemtu uzturēšanās atļauju. Praktiski bieži rodas situācijas, kad personai šādu līdzekļu nav, un tiek izmantotas dažādas apietas metodes, lai iegūtu nepieciešamās izziņas. Piemēram, ārzemnieks var aizņemties vajadzīgo summu, atvērt kontu kredītiestādē, ieskaitīt tajā šos līdzekļus, saņemt izziņu par konta atlikumu, bet pēc tam izņemt naudu un atmaksāt parādu; līdzīgas shēmas var izmantot arī citi pretendenti uz studijām.

Iekšlietu ministrijai ir informācija, ka atsevišķas izglītības iestādes praktizē finanšu nodrošinājuma sistēmas ieviešanu, ieskaitot studenta līdzekļu pārskaitīšanu uz finanšu nodrošinājuma kontu, no kura studentam katru mēnesi tiek izsniegta attiecīga summa.

Tā kā šāda prakse ļauj novērst negodprātīgu citu personu līdzekļu izmantošanu kā pierādījumu par studenta finanšu spējām, Ministru kabineta noteikumos būtu lietderīgi paredzēt, ka izglītības iestādes izziņa par studenta nepieciešamās summas ieskaitīšanu uz šo iestādi administrētā finanšu nodrošinājuma konta tiks uzskatīta par pietiekamu pierādījumu par finanšu līdzekļu esamību.

Attiecībā uz trešo valstu pilsoņu nodarbinātību paredzēti konkrēti pasākumi, tostarp aizliegums uzņēmumiem, kas sniedz darba spēka nodrošināšanas pakalpojumus, aicināt ārzemniekus nodarbināšanai.

Daudzas no šīm aģentūrām, paralēli licences saņemšanai nodarbinātībai Latvijā, saņem licences arī citās ES valstīs, bieži nodarbinot cilvēkus dažādās ES/EEZ valstīs. Ārlietu ministrijas ieskatā tas palielina riskus, kas saistīti ar nelikumīgu migrāciju un cilvēku tirdzniecību.

Lai minimizētu minētos riskus un nodrošinātu, ka caur aģentūrām uzaicinātie darbinieki patiešām ierodas Latvijā strādāt pie konkrēta darba devēja, plānots noteikt sekojošo: darba devēji joprojām varēs atlasīt darbiniekus caur aģentūrām, taču paši darba devēji būs pienākuma izsniegt uzaicinājumu izvēlētajam darbiniekam, tādējādi uzņemoties pilnu atbildību par viņu, nepaļaujoties uz aģentūras nodrošinājumu.

Labklājības ministrijas apkopotā informācija liecina, ka 14 ES valstīs tiesiska regulējuma dēļ aģentūrām nav iespējams aicināt trešo valstu pilsoņus.

Turklāt, ņemot vērā iepriekš aprakstītos riskus un ziņojuma secinājumus, plānots izvērtēt un pārskatīt kārtību, kādā tiek izsniegti atļauju dokumenti trešo valstu pilsoņu piesaistei vienkāršām profesijām. Šī izvērtējuma ietvaros tiek izskatīti dažādi varianti, tostarp pilnīgs trešo valstu pilsoņu uzņemšanas aizliegums šajā kategorijā, kā arī iespēja saistīt uzņēmuma tiesības aicināt darbiniekus ar nodokļu maksātāja reitingu Valsts ieņēmumu dienestā (VID). Minētie ierobežojumi neattieksies uz sezonas darbiniekiem.

Plānots izstrādāt grozījumus imigrācijas likumā, kas aizliegs komercsabiedrības valdes locekļiem uzaicināt ārzemniekus, tostarp gadījumos, kad tiek reģistrēts jauns komersants.

Saskaņā ar spēkā esošo imigrācijas likumu komerctiesiskai personai, kas pārkāpusi ārvalstu pilsoņu nodarbināšanas noteikumus, var tikt noteikts aizliegums piesaistīt ārzemniekus līdz trim gadiem. Praktiski bieži novērojami gadījumi, kad šādas sabiedrības valdes loceklis reģistrē jaunu komerctiesisku personu un turpina līdzīgus pārkāpumus.

IM paskaidroja, ka, lai novērstu šādas situācijas, imigrācijas likumā būtu lietderīgi ieviest normu, saskaņā ar kuru aizliegums uzaicināt ārzemniekus attiektos uz visām komerctiesiskajām personām, kurās darbojas valdes loceklis, kas jau ir pakļauts šādam aizliegumam.

Iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis ieteica papildināt protokola lēmumu ar punktu, ka, īstenojot ierosinātos pasākumus, situācija studentiem no NATO valstīm nepasliktināsies.

Tieslietu ministre Inese Lībiņa‑Egnere, kura vadīja šodienas sēdi, norādīja, ka izņēmums jāattiecināt ne tikai uz studentiem no NATO valstīm, bet arī uz šo valstu darbiniekiem dažādās tautsaimniecības nozarēs. Ministre aicināja rast risinājumu šim jautājumam, un citi valdības locekļi iebildumu neizteica.

Ekonomikas ministrs Viktors Valainis norādīja, ka imigrantiem jākļūst pakļautiem regulējumam un jāuzņemas atbildība par pārkāpumiem, tomēr svarīgi arī ņemt vērā viņu nozīmi tautsaimniecības attīstībā. Viņš aicināja pieiet šiem jautājumiem, ņemot vērā katras nozares īpatnības.

Kopumā ministri atbalstīja sagatavotos priekšlikumus, lai gan par dažiem no tiem atsevišķi valdības locekļi izteica iebildumus.