Pēc vairākiem dronu incidentiem Latvijas gaisa telpā sabiedrībā pieaug jautājumi par drošību un armijas gatavību. Domnīcas “LaSER” pētnieks Roberts Kits uzskata, ka komunikācija ar iedzīvotājiem jāuzlabo, taču Nacionālo bruņoto spēku profesionalitāti nevajadzētu apšaubīt.
Latvijā pēdējo mēnešu dronu incidenti izgaismojuši gan drošības sistēmas trūkumus, gan sabiedrības satraukumu par iespējamiem apdraudējumiem. Vienlaikus eksperti aicina izvairīties no pārsteidzīgas kritikas pret Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem.
Domnīcas “LaSER” pētnieks Roberts Kits intervijā aģentūrai LETA atzina, ka līdzšinējā komunikācija par dronu incidentiem ne vienmēr bijusi veiksmīga un no notikušā ir jāmācās. Tomēr viņš uzsvēra, ka nav pamata apšaubīt NBS profesionalitāti.
Pēc viņa teiktā, aizsardzības nozare pēdējos gados strauji paplašinājusies — pieaug budžets un pienākumu apjoms, taču cilvēkresursi nepalielinās tikpat ātri. Tas dažkārt apgrūtina spēju ātri reaģēt un skaidri komunicēt ar sabiedrību.
Vienlaikus Latvija dzīvo apstākļos, kur hibrīdkara riski kļūst par ikdienas realitāti. Tas nozīmē, ka daļu operatīvās informācijas drošības dienesti nevar publiski izpaust, lai nenodotu sensitīvu informāciju potenciālajiem pretiniekiem.
Kits uzskata, ka Latvijai steidzami jāstiprina spējas atklāt un neitralizēt dronus. Viņš atzina, ka sabiedrības kritika šajā jautājumā ir saprotama, jo līdzšinējie incidenti parādījuši reālus trūkumus.
“Nav labi, ka dronus neizdodas notriekt,” uzsvēra pētnieks, piebilstot, ka nevar vērtēt situāciju tikai no izmaksu viedokļa. Pat ja drona notriekšana ir dārga, iespējamās sekas infrastruktūras bojājumu gadījumā var būt daudz nopietnākas.
Tas nozīmē, ka diskusija vairs nav tikai par militāru tehniku, bet arī par civilās drošības jautājumiem.
Eksperts arī norādīja, ka Latvijai būtu jāpārskata pieeja militāro tehnoloģiju iepirkumiem un daudz aktīvāk jāpielāgojas Ukrainas kara pieredzei, kur dronu izmantošana kļuvusi par vienu no galvenajiem kara elementiem.
Atsevišķs jautājums ir iedzīvotāju brīdināšanas sistēma. Kits atzina, ka šobrīd nav vienkāršas atbildes, kā pareizi izmantot šūnu apraides brīdinājumus dronu draudu gadījumos.
Ja cilvēki regulāri saņemtu trauksmes paziņojumus, bet reāls apdraudējums nesekotu, uzmanība ar laiku varētu mazināties. Taču pretējā situācijā — ja nopietna apdraudējuma laikā brīdinājuma nebūtu — sekas varētu būt daudz smagākas.
Tāpēc pētnieks uzskata, ka risinājumi jāmeklē ne tikai valsts līmenī, bet arī sadarbojoties ar pašvaldībām un vietējām kopienām.
Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram! Par faktu kļūdām lūdzam ziņot e-pastā [email protected].
Iezīmējiet tekstu un spiediet Ziņot par kļūdu pogas , lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!
Atstāt komentāru