AM: pašlaik Latvijai nav draudu, kuru dēļ būtu nepieciešams demontēt sliedes 0 48

Apakškomisija uzaicināja vairāku ieinteresēto pušu pārstāvjus, lai apspriestu nepieciešamību demontēt sliedes uz austrumu robežas. Pirmā sēdes daļa bija atklāta, bet pārējā — slēgta.

Atklātajā sēdes daļā Liene Gatere norādīja, ka Aizsardzības ministrijas mērķis, izveidojot Baltijas aizsardzības līniju un īstenojot mobilitātes pretpasākumu plānu, ir sakaut un apturēt potenciālo ienaidnieku pie robežas vai pēc iespējas tuvāk robežai.

Neraugoties uz to, ka pašlaik publiskajā telpā parādījusies tēma par sliežu demontāžu, Gatere norādīja, ka sliedes ir tikai viens no elementiem, jo potenciālais drauds un attiecīgi pretmobilitātes pasākumi var pastāvēt gaisā, uz sauszemes, uz ūdens un kibertelpā. «Ir saprotams, ka sliedes nav galvenais elements, tas nav panaceja, tas nav zelta lode, bet tas ir viens no elementiem,» — uzsvēra amatpersona.

Mobilitātes pretpasākumu plānā jau ir sagatavoti mehānismi, ar kuru palīdzību spēka struktūras var deaktivizēt sliedes, ja parādās attiecīgs drauds, pavēstīja Gatere. «Ja pastāv konkrēta draudu situācija, mēs esam gatavi un atbalstām atsevišķu sliežu posmu deaktivizēšanu,» — uzsvēra AM amatpersona un piebilda, ka tā ir Aizsardzības ministrijas vīzija, taču ierobežojums dzelzceļa satiksmē ir jāpieņem kopīgā valdības lēmumā.

Apakškomisijas sēdē Apvienotā štāba pulkvedis Nacionālajos bruņotajos spēkos (NBS) Andris Rieksts norādīja, ka NBS izvērtē mobilitātes koridorus, balstoties uz galvenajiem autoceļiem, un darba kārtībā arī bija dzelzceļa jautājums.

«NBS ir sagatavojuši plānus gadījumam, ja kaut kas notiktu tieši tagad. NBS ir izvērtējuši dažādus scenārijus. Sliktākais scenārijs ir pārsteiguma moments, jo tad laika ir maz. Novērtējot pasākumus, ko var īstenot dzelzceļā, mēs iegūstam laiku, kad šā dzelzceļa nav,» — uzsvēra Rieksts.