Šobrīd nav nekāda redzama pamata apgalvot, ka Krievija ir gatava apturēt karadarbību Ukrainā, ja vien netiks izpildītas tās izteiktās prasības, kas savukārt ir absolūti nepieņemamas Ukrainai, intervijā Latvijas Televīzijas raidījumam "Rīta panorāma" sacīja Latvijas Transatlantiskās organizācijas (LATO) ģenerālsekretāre Sigita Strūberga.
Viņa atgādināja, ka Krievija jau kopš pilna apmēra iebrukuma Ukrainā 2022. gadā ir izplatījusi retoriku par savu gatavību mieram, taču, ņemot vērā tās izteiktās prasības, visticamāk, ir jāgatavojas pesimistiskajam scenārijam, kurā nekādu mieru panākt neizdosies. Krievijas diktatora Vladimira Putina paša iespējamu piekāpšanos šajā situācijā Strūberga novērtēja kā optimistiskāko, bet nereālāko scenāriju.
Vaicāta par ASV prezidenta īpašā sūtņa Stīva Vitkofa izredzēm saglabāt amatu pēc izskanējušās informācijas, ka viņš konsultējis Putina padomnieku par to, kā sekmīgāk runāt ar ASV prezidentu Donaldu Trampu, LATO ģenerālsekretāre teica, ka tam, visticamāk, nebūs nopietnu seku. "Diez, vai tas spiediens uz Trampu šobrīd var būt pietiekami liels, lai šādas izmaiņas notiktu," sprieda Strūberga.
Vienlaikus viņa atzīmēja, ka var likt cerības uz Eiropas diplomātu prasmēm strādāt ar Trampa komandu un pārliecināt viņu par pozīcijas mīkstināšanu. Sarunās ar Trampu šobrīd visaktīvākās Eiropas valstis ir Lielbritānija, Vācija un Francija, bet var cerēt arī uz Itālijas premjeres un Somijas prezidenta iespējām ietekmēt ASV pozīciju, minēja Strūberga. Tajā pašā laikā viņa sacīja, ka pagaidām potenciālais iznākums neizskatās daudzsološs.
Vaicāta, cik liela ir iespējamība, ka Tramps un ASV kādā brīdī izstāsies no Krievijas un Ukrainas miera sarunām, LATO ģenerālsekretāre atgādināja, ka Trampu nav pametusi ideja par to, ka viņam jākļūst par miera nesēju pasaulē, tāpēc, par spīti īslaicīgām noskaņojuma maiņām, tik vienkārša šī atkāpšanās nebūs. Tāpat jāņem vērā Trampa attiecību dinamika ar Putinu un Eiropas līderiem, kā arī milzīgais Eiropas līdzšinējais ieguldījums Ukrainā, viņa piebilda.
Kā ziņots, Putins paziņojis, ka nākamnedēļ Maskavā ieradīsies ASV delegācija, lai apspriestu tā dēvēto ASV miera plānu Krievijas uzsāktā kara izbeigšanai pret Ukrainu. "Mēs viņus gaidām nākamās nedēļas pirmajā pusē," paziņoja Putins.
Runājot par Trampa virzīto plānu, Putins uzsvēra, ka miera līguma projekta pagaidām vēl nav. "Bija jautājumu kopums, kurus tika piedāvāts apspriest," norādīja Krievijas diktators. Vienlaikus Putins paziņoja, ka pēc ASV un Ukrainas delegāciju sarunām Ženēvā tika nolemts Trampa miera plāna 28 punktus sadalīt četrās daļās.
Krievija kopumā piekrīt, ka šie punkti varētu būt pamats turpmākiem līgumiem, lai izbeigtu karu. "Mums viss ir jāizsaka diplomātiskā valodā," norādīja Putins.
ASV ierosinātais 28 punktu plāns tā sākotnējā versijā bija ļoti labvēlīgs Krievijai. Tajā no Ukrainas tika prasīts atdot Krievijai okupētās teritorijas, kā arī tās teritorijas, kuras Krievija nemaz nav iekarojusi. Kijivai arī prasīts apņemties nekad nepievienoties NATO un samazināt armiju.
Nedēļas nogalē ASV, Ukrainas un Eiropas pārstāvju sarunās Ženēvā ASV plāns tika uzlabots, vairāk ņemot vērā Ukrainas nostāju. Taču Kremlis pirmdien paziņoja, ka Krievija nepieņems Eiropas prasītos labojumus.
No Krievijas puses sarunu procesā iesaistīta Ārlietu ministrija, kā arī Putina padomnieki Vladimirs Medinskis un Jurijs Ušakovs, paziņoja Putins, piebilstot, ka ASV delegācijas sastāvu nākamnedēļ gaidāmajās sarunās noteiks Tramps.
ASV prezidents iepriekš paziņoja, ka nosūtīs savus sūtņus pie Krievijas un Ukrainas prezidentiem, lai vienotos par plānu Krievijas un Ukrainas kara miermīlīgam noregulējumam. Pēc Trampa teiktā, uz tikšanos ar Putinu dosies ASV prezidenta īpašais sūtnis Vitkofs, savukārt pie Ukrainas prezidenta Volodimira Zelenska dosies ASV armijas ministrs Dens Driskols.
