Šodien brīvība Latvijā tiek uztverta kā pašsaprotama, tomēr tā joprojām ir vērtība, kuru ir jāaizsargā - gan no ārējiem draudiem, gan no iekšējās šķelšanās sabiedrībā, paziņoja Saeimas priekšsēdētāja Daiga Miērina svinīgajā Saeimas sēdē, kas veltīta 107. gadadienai Latvijas Republikas proklamēšanai.
Viņa norādīja, ka latvieši ir spēcīga un sirsnīga tauta. "Latvieši par to skaļi nerunā, bet viņos dzīvo neiznīcināma mīlestība pret savu zemi. Un, kad pienāk laiks kopā pacelt karogu, katrs ar savu stāstu un pieredzi kļūst par vienota veseluma daļu," sacīja Miērina.
Saeimas priekšsēdētāja uzsvēra, ka brīvība ir ne tikai vārds, bet patiesa vērtība, kuru ir jāaizsargā, jāattīsta un jāpārmanto nākamajām paaudzēm. Viņasprāt, brīvība vienmēr ir bijusi centrālais stūrakmens latviešu tautas pastāvēšanai. "Būt brīviem savā zemē, savās domās un ticībā. Būt saimniekiem savā zemē un rīkoties pašiem. Brīvības apziņa ir vērtība, kas ir iesakņojusies mūsos no paaudzes uz paaudzi," sacīja priekšsēdētāja, piebilstot, ka šodien, kad pasaulē un Latvijas sabiedrībā jūtama spriedze, ir svarīgi runāt gan par to, kas vieno, gan par to, kas šķeļ.
Miērina atgādināja, ka 35 gadi neatkarības ir bijuši Latvijas iedzīvotājiem nepārtrauktas izaugsmes un attīstības laiks. "Mēs dzīvojām, it kā apreibināti no brīvības un demokrātijas, bet šodien esam pamodušies uz krauja malas, jo izrādījās, ka brīvība ir ne tikai tās apziņa, bet arī drosme un rīcība, kas prasa stingru nostāju un noteiktus centienus," sacīja Saeimas priekšsēdētāja.
Miērinas vārdiem, karš Ukrainā atgādina, ka esošie izaicinājumi ir daudz plašāki par iekšējām nesaskaņām. Ukrainas tauta ar savu varonību un pašaizliedzību parāda, ka brīvība ir vienlaikus gan dārga, gan trausla. "Šis karš ir satraucošs signāls, ka visiem mūsu centieniem jābūt vērstiem uz drošības stiprināšanu - ārējo, iekšējo un katrā no mums," uzsvēra priekšsēdētāja.
Viņa atgādināja, ka Latvijas valsts tika dibināta, pateicoties kopīgai pārliecībai dažādu politisko spēku un dažādu ideoloģiju pārstāvju vidū, ka latviešiem ir nepieciešama sava brīvā valsts, ka viņi var dzīvot zem viena karoga un runāt vienā valodā.
Tas, pēc priekšsēdētājas teiktā, pierāda, ka dažādi viedokļi var līdzpastāvēt un tiem nav obligāti jākonkurē, tāpēc ir pienācis laiks kļūt par nobriedušu demokrātiju, kur cilvēki prot cieņpilni diskutēt un apzinās savu atbildību par valsts nākotni.
Miērina uzsvēra, ka šogad aprit 90 gadi Brīvības piemineklim. "Tas ir svarīgs pagrieziena punkts vēsturē un atgādinājums mums - Latvija bija, ir un būs, cauri laikiem un gadsimtiem," uzsvēra parlamenta vadītāja.
Atstāt komentāru