«Teikt, ka Krievijas armija virzās gliemeža tempā, būtu apvainojums gliemežiem» - Braže 0 46

Viņš norādīja, ka sestdien ārlietu ministre noslēdza darba vizīti Igaunijā, kuras laikā piedalījās Lennarta Meri konferencē, kā arī tikās ar Igaunijas ārlietu ministru Margusu Cahknu, Filipīnu ārlietu sekretāri Terēzu Lazaro un Gerharcu.

Uzstājoties konferencē, ārlietu ministre uzsvēra četrus galvenos virzienus Eiropas drošības stiprināšanai – Eiropas militāro spēju un aizsardzības industrijas stiprināšanu, NATO spēku klātbūtnes paplašināšanu Austrumu flangā, ilgtermiņa atbalsta turpināšanu Ukrainai, kā arī Krievijas vājināšanu ar sankciju un politiskā spiediena palīdzību.

Savukārt, vērtējot Krievijas pašreizējās militārās spējas, ministre uzsvēra, ka Ukraina ir pārņēmusi iniciatīvu un šis mirklis ir jāizmanto un jāstiprina atbalsts.

“Teikt, ka Krievijas armija virzās gliemeža tempā, būtu apvainojums gliemežiem. Ja gliemezis būtu sācis kustību no Avdijivkas 2022. gada februārī un devies uz rietumiem, tas tagad būtu sasniedzis Čehiju, kamēr Krievija joprojām ir iestrēgusi Donbasā. Ukraina ir pārņēmusi iniciatīvu – šis mirklis ir jāizmanto un mums jāstiprina atbalsts,” pauda Braže.

Tiekoties ar NATO Apvienoto spēku pavēlniecības Brunsumā komandieri ģenerāli Gerharcu, ministre aicināja turpināt pilnveidot NATO Austrumu flanga aizsardzības spējas, it īpaši pretgaisa aizsardzības spējas Baltijas reģionā. Gan ministre, gan komandieris atzina Ukrainas karadarbības pieredzes pārņemšanas nozīmi. Ministre informēja par Latvijas sniegto atbalstu Ukrainai un abu valstu prezidentu šonedēļ panākto vienošanos par ilgtermiņa sadarbību aizsardzības industrijā.

Braže tikās ar Filipīnu ārlietu sekretāri Lazaro, lai pārrunātu gan divpusējās, gan daudzpusējās attiecības, tostarp sadarbību starptautiskajās organizācijās un ekonomiskās sadarbības potenciālu – pagājušajā gadā Latvijas kopējais tirdzniecības apgrozījums ar Filipīnām pieauga par 26,2%. Ārlietu ministre uzsvēra Latvijas interesi attīstīt attiecības ar Dienvidaustrumāzijas reģionu, kā arī atbalstu ciešākam Eiropas Savienības un Dienvidaustrumāzijas valstu asociācijas (ASEAN) dialogam. Puses pārrunāja reģionālos drošības izaicinājumus un nepieciešamību turpināt atbalstīt Ukrainu.

Savukārt ar Igaunijas ārlietu ministru Braže apsprieda koordinētu rīcību transatlantiskās sadarbības stiprināšanai, kā arī aktuālos reģionālās un divpusējās darba kārtības jautājumus. Reģiona drošības kontekstā ministre uzsvēra nepieciešamību stiprināt NATO un Eiropas Savienības Austrumu robežu. Ministri bija vienisprātis, ka jāturpina palielināt Eiropas Savienības sankciju spiedienu pret Krieviju, vēršoties pret sektoriem, kas nodrošina Krievijai ienākumus, tostarp pret “ēnu floti”. Šogad Igaunija ir koordinējošā valsts Baltijas un Ziemeļvalstu sadarbības (NB8) formātā, kā arī prezidējošā valsts Baltijas Ministru Padomē un Baltijas Asamblejā.