Satiksmes ministrijai būs jānovērtē iespējas samazināt administratīvos izdevumus projektā "Rail Baltica" un SIA "Eiropas dzelzceļa līnijas", kā izriet no Finanšu ministrijas sniegtās informācijas valdībai par priekšlikumiem nākamā gada budžetam.
Vienlaikus ministrijai būs jānovērtē iespējas pārskatīt atlīdzību pozīcijas, nodrošinot to atbilstību nosacījumiem, kas darbojas valsts sektorā.
Valdība plāno pieņemt lēmumu par šo uzdevumu, nosakot tā izpildes termiņu līdz 30. janvārim. Ministrijai būs jāizstrādā informatīvais ziņojums par paveikto darbu.
LETA jau ziņoja, ka, izvērtējot priekšlikumus par otro lasījumu valsts budžetā 2026. gadam, Saeimā tika atklāti papildu resursi vairāk nekā 22 miljonu eiro apmērā, informēja aģentūru LETA Finanšu ministrija.
Ministrijā uzsver, ka panāktā vienošanās ļaus īstenot atbalstītus priekšlikumus, saglabājot fiskālo bilanci un atbildīgu pieeju valsts finanšu pārvaldībai.
Visnozīmīgākais papildu finansējums paredzēts projekta "Rail Baltica" pārprojektēšanai — astoņi miljoni eiro.
Tāpat ziņots, ka pirmās kārtas "Rail Baltica" izmaksas Baltijā var sasniegt 14,3 miljardus eiro, no kuriem Latvijā — 5,5 miljardus eiro, tomēr iespējami potenciālie ietaupījumi līdz 500 miljoniem eiro, optimizējot tehniskos risinājumus, kā arī iespējami citi ietaupījumi.
Kopējā projekta izmaksu analīze un ieguvumi Baltijas valstīs var sasniegt 23,8 miljardus eiro. Iepriekšējā izmaksu un ieguvumu analīzē 2017. gadā tika aprēķināts, ka projekts kopumā izmaksās 5,8 miljardus eiro.
Projekts "Rail Baltica" paredz dzelzceļa līnijas izveidi Eiropas standarta no Tallinas līdz Lietuvas un Polijas robežai, lai turpmāk pa dzelzceļu varētu savienot Baltijas valstis ar citām Eiropas valstīm. Baltijas valstīs plānots uzbūvēt jaunu dzelzceļa līniju Eiropas platumā (1435 mm) 870 kilometru garumā ar maksimālo vilcienu ātrumu 240 kilometri stundā.
