Saeima deputāti vairākums šodien Valsts prezidenta Edgara Rinkēviča Saeimai otrreizējai caurlūkošanai atdotā Stambulas konvencijas denonsēšanas likumu nodeva skatīšanai Ārlietu komisijā, nosakot, ka priekšlikumi likumam iesniedzami vienu gadu.
Priekšlikumus likumprojektam varēs iesniegt līdz 2026. gada 1. novembrim. Nākamā gada oktobra sākumā notiks Saeimas vēlēšanas, bet novembra sākumā uz pirmo sēdi jau varētu sanākt jaunievēlētais parlaments, kas nozīmē, ka arī likumu par izstāšanos no konvencijas pārskatīs nākamais Saeimas sasaukums.
Par gadu ilgu priekšlikumu iesniegšanas termiņu nobalsoja 53 deputāti no "Jaunās vienotības", "Progresīvajiem", "Apvienotā saraksta" un Nacionālās apvienības, pret bija 18 deputāti no "Latvija pirmajā vietā" un "Stabilitātei", atturējās Skaidrīte Ābrama, bet izstāšanos no konvencijas līdz šim atbalstījušās Zaļo un zemnieku savienības politiķi un vēl pāris deputāti izvēlējās balsojumā nepiedalīties.
Gadu garu priekšlikumu iesniegšanas termiņu Ārlietu komisijā bija rosinājusi noteikt Latvijas palikšanu konvencijā atbalstošā deputāte Zanda Kalniņa-Lukaševica (JV).
Latvijas palikšanu konvencijā atbalstošā deputāte Kalniņa-Lukaševica komisijas sēdē otrdien atzīmēja, ka Saeimai būs jānosaka priekšlikumu iesniegšanas termiņš un izskatīšanas termiņš parlamenta sēdē. Kalniņa-Lukaševica rosināja atsaukties uz Valsts prezidenta Edgara Rinkēviča aicinājumu atstāt šo jautājumu izlemšanai nākamajam Saeimas sasaukumam, līdz ar to priekšlikumu iesniegšanas termiņš varētu būt nākamā gada 1. novembris, kas būtu pirms pašām šī sasaukuma Saeimas pilnvaru beigām. Nākamās parlamenta vēlēšanas ir plānotas 2026. gada 3. oktobrī.
"Tas nozīmētu, ka šajā sasaukumā padziļinātas debates par Stambulas konvenciju vairs nenotiktu," piebilda Saeimas deputāte.
Trešdienas sēdē Saeimas deputāts Jānis Vucāns (ZZS) atzīmēja, ka bijis Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) frakcijas sēdē, kur piedalījās arī Saeimas priekšsēdētāja Daiga Mieriņa (ZZS). Paredzot, ka izskanēs priekšlikumi par termiņu, politiķe esot lūgusi norādīt uz Saeimas kārtības rulli, proti, termiņam vajadzētu būt tādam, lai varētu iesniegt gan priekšlikumus likumam par Latvijas izstāšanos no konvencijas, gan arī izskatīt likumprojektu vēl šajā Saeimas sasaukumā.
Saeimas Ārlietu komisijas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece (NA) uzsvēra, ka pašreizējais piedāvājums ir par 2026. gada 1. novembri. Viņa gribēja noskaidrot, vai deputāti pastāv uz panākto vienošanos jautājumu par izstāšanos no konvencijas šajā Saeimā vairs neskatīt.
Deputāts Ričards Šlesers (LPV) klāstīja, ka šajā parlamentā daudz laika ir veltīts diskusijām par Stambulas konvenciju, tāpēc partija "Latvija pirmajā vietā" (LPV) piedāvā šo jautājumu izskatīt Saeimas kārtējā sēdē, kas varētu notikt 12. februāri, savukārt priekšlikumus likumam iesniegt līdz janvārim.
Mūrniece aicināja deputātus balsot par ierosinājumu iesniegt priekšlikumus likumam līdz 2026. gada 1. novembrim, ko atbalstīja seši deputāti. Savukārt divi balsoja pret, bet viens deputāts balsojumā nepiedalījās.
Saeimas Ārlietu komisijā strādā Mūrniece, Irma Kalniņa (JV), Juris Viļums (AS), Edmunds Cepurītis (P), Kalniņa-Lukaševica, Dmitrijs Kovaļenko ("Stabilitātei!"), Edvards Smiltēns (AS), Šlesers un Vucāns.
Iepriekš likums tika skatīts Saeimas Ārlietu komisijā, kur vairākumu veido deputāti no partijām, kuras iepriekš izstāšanos no Stambulas konvencijas atbalstīja. Komisiju vada opozīcijas politiķe Mūrniece.
Parlaments šodien ārkārtas sēdē lems par Valsts prezidenta Saeimai otrreizējai caurlūkošanai atdotā Stambulas konvencijas denonsēšanas likuma nodošanu komisijām, liecina parlamenta darba kārtība.
Kā skaidrots parlamenta mājaslapā, ja likums nodots Saeimai otrreizējai caurlūkošanai, parlaments bez debatēm nodod Valsts prezidenta motivētos iebildumus komisijai un lemj par termiņu, kādā iesniedzami priekšlikumi un likums izskatāms atkārtoti.
Otrreizējā caurlūkošana notiek, ievērojot kārtību, kādā likumprojektu izskata trešajā lasījumā. Otrreizējās caurlūkošanas laikā parlaments izskata tikai Valsts prezidenta iebildumus un priekšlikumus, kas saistīti ar prezidenta paustajiem iebildumiem. Ja Saeima likumu negrozīs, tad Valsts prezidents otrreiz ierunas vairs nevarēs celt, paredz Satversme.
- oktobrī ar opozīcijas un Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) balsīm Saeimā tika pieņemts likums par Latvijas izstāšanos no Stambulas konvencijas.
Likumprojektu iesniedza opozīcijas partija LPV, bet to atbalstīja arī citas opozīcijas partijas - Nacionālā apvienība (NA), "Apvienotais saraksts" (AS) un "Stabilitātei", kā arī valdošajā koalīcijā esošās ZZS politiķi. Izstāšanos no konvencijas neatbalstīja valdošās koalīcijas partijas "Jaunā vienotība" (JV) un "Progresīvie".
Gan daudzas nevalstiskās organizācijas, gan partijas JV un "Progresīvie" iepriekš iesniedza prezidentam aicinājumu šo likumu neizsludināt un nodot Saeimai otrreizējai caurlūkošanai.
Vairums ekspertu un nevalstisko organizāciju, kas strādā ar vardarbības novēršanas jautājumiem, iebilst pret ieceri izstāties no konvencijas, paužot bažas, ka tas mazinās cietušo aizstāvēšanu pret vardarbību un negatīvi ietekmēs Latvijas starptautisko tēlu Rietumu sabiedroto acīs.
Aizvadītajā trešdienā protests pret izstāšanos no konvencijas pie Saeimas pulcēja ap 5000 cilvēku, kļūstot par vienu no daudzskaitlīgākajiem pēdējos gados. Šonedēļ gaidāmi atkārtoti protesti.
Latvijā Eiropas Padomes Konvencija par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu jeb tā dēvētā Stambulas konvencija stājās spēkā pagājušā gada 1. maijā. Tas ir starptautisks līgums, kas paredz, ka tā dalībvalstīm ir jāizstrādā saskaņota politika, lai labāk varētu aizsargāt sievietes no visu veidu vardarbības, kā arī sievietes un vīriešus no vardarbības ģimenē. Tostarp dalībvalstīm ir jānodrošina cietušajiem vispusīga palīdzība un aizsardzība, krīzes centri, krīzes tālrunis, kas darbojas diennakti, specializētie atbalsta centri no seksuālas vardarbības cietušām personām, jāaizsargā un jāatbalsta bērni, kas ir vardarbības liecinieki.
