Šajā gadā par trešo valstu pilsoņiem, kuri vērsušies Latvijā pēc vecāku pabalstiem, skaits palielinājies par trešdaļu. 30 % no trešo valstu pabalstu saņēmējiem bija Ukrainas pilsoņi, 23 % - Uzbekistānas pilsoņi, 15 % - Krievijas pilsoņi, 10 % - Tadžikistānas pilsoņi.
Šajā gadā pabalstus saņēma 332 sievietes un 512 vīrieši.
30 % no trešo valstu pilsoņiem, kas saņēma pabalstus, bija Ukrainas pilsoņi, 23 % - Uzbekistānas pilsoņi, 15 % - Krievijas pilsoņi, 10 % - Tadžikistānas pilsoņi.
Salīdzinājumam, pagājušā gada deviņos mēnešos vecāku pabalstus Latvijā saņēma 628 trešo valstu pilsoņi, tostarp 337 sievietes un 291 vīrietis, bet 2023. gada janvārī-septembrī - 421 trešās valsts pilsonis, tostarp 265 sievietes un 156 vīrieši.
Kā ziņoja GASS, pēdējos gados ievērojami pieaudzis vecāku pabalstu saņēmēju skaits starp Uzbekistānas un Tadžikistānas pilsoņiem, īpaši vīriešu vidū.
Labklājības ministrija arī norāda, ka pēdējos gados strauji pieaudzis pabalstu pieprasījumu skaits no trešo valstu pilsoņiem, kuri ieradušies Latvijā uz noteiktu laiku strādāt, bet viņu ģimenes un bērni dzīvo citā valstī. Esošie normatīvie akti ļauj viņiem saņemt vecāku pabalstu pat pēc darba attiecību izbeigšanas un pagaidu uzturēšanās atļaujas termiņa beigām, jo pabalsta piešķiršanas termiņš nav noteikts.
Kā ziņoja Labklājības ministrija, novērojama tendence, ka vecāku pabalstu arvien biežāk pieprasa bērnu tēvi - trešo valstu pilsoņi, piemēram, no Uzbekistānas un Tadžikistānas, kuriem ir pagaidu uzturēšanās atļauja Latvijā, bet bērni dzīvo ar māti citā valstī.
Rezultātā Latvijā no sociālajiem maksājumiem tiek finansēta ilgtermiņa atbalsta programma ģimenēm ārzemēs. Turklāt trešo valstu pilsoņu apdrošināšanas iemaksas Latvijā ir ļoti nelielas salīdzinājumā ar izmaksāto vecāku pabalstu.
Labklājības ministrija uzskata, ka šāda prakse neatbilst pabalsta mērķiem, tāpēc plānots to mainīt. Valdība jau ir apstiprinājusi grozījumus likumā "Par mātes un slimības apdrošināšanu", kas paredz, ka vecāku pabalsts tiks izmaksāts tikai par bērniem, kuriem Latvijā piešķirts personas kods, kuru statuss Fizisko personu reģistrā ir aktīvs un kuri pastāvīgi dzīvo Latvijā.
Izņēmums attieksies uz personām, kuras ir sociāli apdrošinātas Latvijā, vai viņu ģimenes locekļiem, kuri dzīvo vai strādā citā Eiropas Savienības valstī, Šveicē vai Eiropas Ekonomikas zonas valstīs.
Atstāt komentāru