OECD: Valsts pārvaldes un veselības aprūpes uzlabošana veicinātu dzīves līmeņa paaugstināšanos Latvijā 0 71

Pārskatā secināts, ka pēdējo 25 gadu laikā dzīves līmenis Latvijā ir tuvinājies OECD vidējam rādītājam, taču joprojām pastāv strukturālas problēmas. Atbilstoši jaunākajam OECD Ekonomikas pārskatam par Latviju valsts finanšu un administratīvās kapacitātes uzlabošana, veselības rezultātu stiprināšana un zaļās pārkārtošanās paātrināšana veicinātu spēcīgu un ilgtspējīgu izaugsmi.

Pārskatā prognozēts Latvijas iekšzemes kopprodukta (IKP) pieaugums 1,9% apmērā 2026. gadā un 2,2% apmērā 2027. gadā pēc 2,1% IKP pieauguma 2025. gadā. Paredzams, ka gada vidējā inflācija samazināsies no 3,8% 2025. gadā līdz 3,6% 2026. gadā un 3,2% 2027. gadā.

OECD ģenerālsekretārs Matiass Kormans piektdien, prezentējot pārskatu, norādīja, ka Latvijas ekonomika sarežģītā starptautiskajā vidē ir parādījusi noturību, ko veicinājušas reformas, kas ir uzlabojušas apstākļus investīcijām un uzņēmējdarbības izaugsmei.

Kormans uzsvēra, lai turpinātu tuvināties OECD valstīm ar augstāku ienākumu līmeni, galvenās prioritātes ir valsts izdevumu efektivitātes un valsts pārvaldes kapacitātes stiprināšana, veselības rezultātu uzlabošana un zaļās pārkārtošanās paātrināšana. Tas veicinātu ražīgumu, paplašinātu iespējas un paaugstinātu dzīves līmeni.

Latvijas budžeta deficīts ir palielinājies, secināts pārskatā. Lai finansētu augstākas aizsardzības vajadzības, uzlabotu veselības aprūpi un mazinātu nabadzību vecumā, Latvija var palielināt izdevumu efektivitāti, pārskatīt izdevumu prioritātes un optimizēt nodokļu ieņēmumus, tostarp paplašinot nodokļu bāzi, iesaka OECD.

Pārskatā teikts, ka nodokļu sloga pārcelšana no darba uz īpašuma un vides nodokļiem, vienlaikus uzlabojot nodokļu iekasēšanu, ieviešot obligātu iedzīvotāju ienākumu nodokļa deklarāciju iesniegšanu un e-rēķinu izrakstīšanu, palīdzētu stiprināt Latvijas valsts finanses.

Valsts pārvaldes kapacitātes uzlabošana ir būtiska fiskālās ilgtspējas un izaugsmes veicināšanai, norāda OECD. Valsts pārvaldes darbības pārklāšanās mazināšana, izmantojot tematiskas un starpnozaru revīzijas, kā arī izdevumu pārskatīšanas un politikas ietekmes novērtējumu stiprināšana mazinātu fiskālās izmaksas un administratīvo slogu. Tas prasīs arī labāku datu apmaiņu starp valsts pārvaldes iestādēm un turpmākus centienus vienkāršot normatīvus.

Neskatoties uz uzlabojumiem kopš 2000. gadiem, paredzamais dzīves ilgums Latvijā joprojām ir viens no zemākajiem starp OECD valstīm, atzīmēts pārskatā. OECD ieskatā sabiedrības veselības aprūpes izdevumu palielināšana palīdzētu uzlabot veselības rezultātus tām mājsaimniecībām, kuras nevar atļauties privāto veselības aprūpi. Tas būtu jāapvieno ar veselības datu pārklājuma uzlabošanu, lai paaugstinātu izdevumu efektivitāti un ārstēšanas kvalitāti.

Tāpat OECD uzskata, ka alkohola un tabakas akcīzes nodokļu turpmāka paaugstināšana palīdzētu samazināt augstus mirstības rādītājus no novēršamām slimībām.

Būtisks Latvijas uzdevums joprojām ir siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšana, norāda OECD. Pakāpeniska fosilā kurināmā subsīdiju un nodokļu atvieglojumu atcelšana, vienlaikus sniedzot mērķtiecīgu atbalstu neaizsargātām mājsaimniecībām, palīdzētu paātrināt emisiju samazināšanu un veicinātu sabiedrības atbalstu.

Tāpat OECD uzskata, ka sabiedriskā transporta kvalitātes uzlabošanai ir nepieciešams īstenot plānus par metropoles transporta pārvaldes izveidi Lielrīgas reģionā. Savukārt apmācības iespēju paplašināšana tiem darbiniekiem, kuriem zaļās pārkārtošanās laikā nāksies mainīt darbu, palīdzētu saglabāt sociālo kohēziju.

Ekonomikas ministrs Viktors Valainis (ZZS) pārskata prezentācijā uzsvēra, ka valdības galvenais mērķis ir stiprināt ekonomikas noturību un veicināt tās izaugsmi.

Pēc Valaiņa teiktā, Latvijas ekonomika uzrāda pakāpeniskas atveseļošanās pazīmes, vienlaikus joprojām vērojama nepietiekama produktivitātes izaugsme, darbaspēka samazināšanās.

Valainis sacīja, ka turpmāk īpaša nozīme būs inovācijām un investīcijām. Ministrs atzīmēja, ka jau ir panākta kreditēšanas rādītāju uzlabošanās, sagatavoti risinājumi kapitāla tirgus attīstībai un valsts kapitālsabiedrību iziešanai biržā.

"Nepieciešams vēl vairāk uzlabot piekļuvi finansējumam, lai veicinātu investīcijas," pauda Valainis.

Tāpat pie paveiktajiem darbiem Valainis atzīmēja e-risinājumu paplašināšanu, veiktos pasākumus cīņā pret naudas atmazgāšanu, kā arī norādīja, ka vēl vairāk jāstiprina nodokļu bāze un jāuzlabo sistēmas efektivitāte.

Ekonomikas ministrs uzsvēra, ka Latvijā jau patlaban ir augsts atjaunojamo energoresursu īpatsvars, kas ir labs pamats tālākai attīstībai.

Valainis arī atzina, ka veselības aprūpes sistēmai ir nepieciešams būtisks finansējuma palielinājums, vienlaikus uzlabojot tās efektivitāti. Tāpat Valainis pauda, ka jāuzlabo iedzīvotāju piekļuve veselības aprūpes pakalpojumiem.

Ministrs arī atzīmēja, ka valdība jau strādā pie publiskās pārvaldes reformām, notiek darbs pie administratīvā sloga samazināšanas, īpaši izceļot būvniecības nozari. Valainis arī sacīja, ka vēl ir jāuzlabo savstarpējā koordinācija starp ministrijām.

"Latvija ir uz pareizā ceļa, bet reformas jāīsteno aktīvāk un mērķtiecīgāk, īpaši attiecībā uz centrālās pārvaldes aparāta reformām," teica Valainis.

OECD Ekonomikas pārskats tiek publicēts laikā, kad tiek atzīmēti 10 gadi kopš Latvijas pievienošanās OECD.

https://infogram.com/latvijas-ikp-prognozes-2026-1h7v4pd08kwg84k