Nevalstiskajām organizācijām (NVO) tika dota iespēja izteikties jautājumā par Stambulas konvencijas denonsēšanu, intervijā TV3 raidījumā "900 sekundes" pauda Saeimas Ārlietu komisijas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece (NA), pārmetot tām manipulēšanu ar faktiem.
Viņa skaidroja, ka jautājums tika izskatīts piecās komisijas sēdēs. Viena no tām bija veltīta NVO, lai pārrunātu redzējumu ar tām, klāstīja Mūrniece.
Iespēja uzdot deputātiem jautājumus bija un dialogs notika, uzskata deputāte. "Bet šis dialogs nevar būt bezgalīgs. Tam jābūt strukturētam," pauda Mūrniece.
"Lūdzu, nemanipulējiet ar faktiem," aicināja politiķe.
Komentējot ceturtdienas balsojumu par izstāšanos no Stambulas konvencijas, Mūrniece pauda pārliecību, ka valdībā ir sākušies visā sabiedrībā jūtami sairšanas procesi.
Pēc viņas paustā, Zaļo un zemnieku savienība (ZZS), kas atbalstīja izstāšanos no konvencijas, "ar roku izgriešanas" paņēmieniem esot tikusi piespiesta atbalstīt Stambulas konvencijas pieņemšanu, lai tiktu pieņemta šajā valdībā.
Vaicāta, vai Stambulas konvencija tiek izmantota "politiskajām spēlēm", viņa klāstīja, ka esot jānodala divi aspekti - krīze valdībā un pretvardarbības pasākumi bez ideoloģiskās pieskaņas.
Lūgta komentēt, kā Saeimas lēmumu varētu skaidrot starptautiski, parlamenta Ārlietu komisijas vadītāja sāka skaidrot, ko paredz konvencijai pievienotā deklarācija un ka dažas valstis paziņojušas, ka to neņems vērā. Tāpat viņa uzsvēra, ka ir spēkā Pretvardarbības pasākumu plāns un "starptautiskais ietvars Latvijā paliek spēkā".
Jau ziņots, ka ceturtdien ar opozīcijas un Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) balsīm Saeimā tika pieņemts likums par Latvijas izstāšanos no Eiropas Padomes konvencijas par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu jeb tā sauktās Stambulas konvencijas.
Latvijas Pilsoniskā alianse (LPA) nosodījusi Mūrnieces vadītās Saeimas Ārlietu komisijas rīcību, trešdien komisijas sēdē ar balsojumu liedzot tiesības izteikties nevalstisko organizāciju pārstāvjiem. Komisijas sēdē, kad vārdu lūdza Latvijas Radošo savienību padome, kā arī centra "Marta" pārstāvji, pret to iebilda Mūrniece un opozīcijas deputāti, līdz ar to deputāti par vārda došanu balsoja un rezultātā organizācijām vārds netika dots.
Pēc ceturtdienas balsojuma Saeimā sieviešu tiesību aizsardzības organizācija, centrs "Marta" un vairākas citas nevalstiskās organizācijas ir nosūtījušas vēstuli Valsts prezidentam Edgaram Rinkēvičam, aicinot nodot likumu par izstāšanos no konvencijas otrreizējai caurlūkošanai Saeimā.
Organizācijas vērtē, ka konvencija ir viens no nozīmīgākajiem starptautiskajiem cilvēktiesību instrumentiem, kas aizsargā sievietes, bērnus un vardarbības riskam pakļautus cilvēkus, jo tā uzliek valstij pienākumu ne vien sodīt varmākas, bet arī attīstīt preventīvus mehānismus, izglītot sabiedrību, nodrošināt palīdzību upuriem un stiprināt tiesībsargājošo institūciju spējas novērst vardarbību.
Organizācijas arī atzīmē, ka likumprojekts tika skatīts sasteigti un šajā procesā nenotika pilnvērtīga sabiedrības, ekspertu un iesaistīto pušu diskusija. Ārlietu komisijas sēdēs netika nodrošināta iespēja atbildīgajām ministrijām, tostarp ĀM, izteikties par ieceri.
Vēstules autori uzsver, ka sabiedriskajā telpā ir novērojama dezinformācijas kampaņa saistībā ar atsevišķu konvencijas pret vardarbību pantu atbilstību Satversmei un citiem likumiem.
Ņemot vērā, ka konvenciju pret vardarbību ir ratificējušas 39 Eiropas Padomes dalībvalstis, uzskatām, ka Latvijas izstāšanās būtiski kaitētu mūsu valsts starptautiskajai reputācijai, apdraudot Latvijas kā eiropeiskas, tiesiskas, cilvēktiesības un dzimumu līdztiesību atbalstošas valsts tēlu, pausts vēstulē.
Vēstuli parakstījuši vairāk nekā 2000 cilvēku, tostarp Latvijas Tautas frontes pirmais priekšsēdētājs Dainis Īvāns, sabiedriskā aktīviste un kādreizējās Latvijas Augstākās padomes deputāte Velta Čebotarenoka, aktieri Vilis Daudziņš, Zane Daudziņa, Ilze Ķuzule-Skrastiņa, Kaspars Gods, Inga Ungure, režisori Matīss Kaža, Uģis Olte, Elmārs Seņkovs, mūziķi Ralfs Eilands, Aija Andrejeva, Jēkabs Nīmanis, Marta Grigale, rakstnieces Inese Zandere, Ieva Melgalve, Inga Gaile un citi.
Pēc Saeimas vairākuma lēmuma paziņojumu izplatījusi arī starptautiskā cilvēktiesību organizācija "Amnesty International". Organizācijas vecākā speciāliste sieviešu tiesību jautājumos Monika Kosta Riba vērtē, ka "Latvijas izstāšanās no Stambulas konvencijas būtu postošs trieciens valsts sieviešu un meiteņu, kā arī visu cilvēku, kas saskaras ar vardarbību ģimenē, aizsardzībai un tiesībām, kas sūta varmākām bīstamu vēstījumu, ka viņi var nesodīti izmantot un nogalināt sievietes un meitenes".
Likumprojektu par izstāšanos no konvencijas iesniedza opozīcijas partija "Latvija pirmajā vietā" (LPV), bet to atbalstīja arī citas opozīcijas partijas - Nacionālā apvienība (NA), "Apvienotais saraksts" (AS) un "Stabilitātei", kā arī valdošajā koalīcijā esošās ZZS politiķi. Izstāšanos no konvencijas neatbalstīja koalīcijas partijas "Jaunā vienotība" (JV) un "Progresīvie".
Par izstāšanos nobalsoja 56 deputāti, pret bija 32 JV un "Progresīvo" politiķi, bet divi deputāti - Igors Rajevs un Didzis Šmits - atturējās. Debates par likumprojektu ilga vairāk nekā 13 stundas.
Likums par izstāšanos tika pieņemts steidzamības kārtā, tomēr tā netika noteikta ar 2/3 balsu vairākumu, kas Valsts prezidentam paver iespējas to neizsludināt un atdot otrreizējai caurlūkošanai parlamentā. No lēmuma pretiniekiem izskanējuši arī citi iespējamie risinājumi likuma spēkā stāšanās apturēšanai vai aizkavēšanai - vēršanās Satversmes tiesā vai aicinājums prezidentam apturēt likuma izsludināšanu, dodot laiku parakstu vākšanai referenduma ierosināšanai.
Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs līdz šim par konvencijas denonsēšanu ir izteicies ļoti izvairīgi, nepaužot atbalstu vienai vai otrai pozīcijai. Pēc prezidenta vārdiem, šādi viņš cenšoties ieturēt neitralitāti, lai nekļūtu par priekšvēlēšanu cīņu dalībnieku. Rinkēvičs ir pieļāvis, ka pēc Saeimas lēmuma jautājums par izstāšanos no konvencijas nonāks uz "viņa galda", un tad viņš vispusīgi to izvērtēšot un pieņemšot lēmumu.
Latvijā Eiropas Padomes Konvencija par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu jeb tā dēvētā Stambulas konvencija stājās spēkā pagājušā gada 1. maijā. Tas ir starptautisks līgums, kas paredz, ka tā dalībvalstīm ir jāizstrādā saskaņota politika, lai labāk varētu aizsargāt sievietes no visu veidu vardarbības, kā arī sievietes un vīriešus no vardarbības ģimenē. Tostarp dalībvalstīm ir jānodrošina cietušajiem vispusīga palīdzība un aizsardzība, krīzes centri, krīzes tālrunis, kas darbojas diennakti, specializētie atbalsta centri no seksuālas vardarbības cietušām personām, jāaizsargā un jāatbalsta bērni, kas ir vardarbības liecinieki.
