Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība (LBAS) šonedēļ tiksies ar Saeimas frakciju pārstāvjiem, lai apspriestu parlamentā izskatāmos grozījumus Darba likumā, aģentūru LETA informēja LBAS.
Tikšanās ar "Progresīvajiem" un Zaļo un zemnieku savienību (ZZS) notiks šodien, savukārt ar "Jauno vienotību" - otrdien, 28. oktobrī. Opozīcijas frakcijas uz tikšanos aicinātas 3. novembrī.
LBAS priekšsēdētājs Egils Baldzēns aicina Saeimas deputātus "neļauties darba devēju un Ekonomikas ministrijas spiedienam ārdīt arodbiedrību brīvību".
LBAS iestājas pret darba devēju organizāciju un Ekonomikas ministrijas ieceri atteikties no Darba likuma 110. panta, kurā ietvertais regulējums esot "sava veida pirmstiesas procedūra", kurā tiek izvērtēts uzteikuma pirmšķietamais tiesiskums, un daudzos gadījumos, pateicoties šim regulējumam, arodbiedrības biedri ir bijuši pasargāti no atlaišanas, pauž arodbiedrībā. Šis pants sargājot vājāko darba līguma pusi - darbinieku, kuram nav tādu finanšu līdzekļu, lai varētu maksāt par tiesvedības procesiem.
Šis likuma pants nosaka, ka darba devējam aizliegts uzteikt darba līgumu darbiniekam - arodbiedrības biedram - bez attiecīgās arodbiedrības iepriekšējas piekrišanas, ja darbinieks ir arodbiedrības biedrs vairāk nekā sešus mēnešus. Ja arodbiedrība nepiekrīt darba līguma uzteikumam, darba devējs var celt prasību tiesā par darba līguma izbeigšanu.
Kā vēstīts, arodbiedrību pārstāvji arī stingri iestājas par Darba likumā esošās piemaksas par virsstundu darbu saglabāšanu 100% apmērā.
LBAS uzskata, ka tikai sarunās ar arodbiedrību vai darbinieku pārstāvjiem, ja nav arodbiedrības, ir iespējamas atkāpes uz mazāku piemaksas apmēru, ja tam ir objektīvs pamats un savstarpēja pretimnākšana, darba devēju un darbinieku interešu saskaņošana, meklējot godīgu līdzsvaru un slēdzot koplīgumus.
Atbalstot Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) piedāvāto redakciju, darbinieki, jo īpaši tie, kuri nodrošina kritiskās infrastruktūras uzturēšanu, tiks nostādīti nepieņemamā situācijā - virsstundu skaits var palielināties, savukārt kopējā samaksa par virsstundu darbu bojājumu novēršanā samazināsies. Darbiniekos tas radīs vēl lielāku pārslodzi, neapmierinātību un izdegšanu, kā arī palielināsies darba aizsardzības pārkāpumu un nelaimes gadījumu risks darba vietās neuzmanības dēļ, norāda LBAS.
LBAS uzskata, ka vienkārša virsstundu samaksas samazināšana virsstundu piemaksu formā bremzēs ekonomikas izaugsmi un neatrisinās tādas pamatproblēmas kā slikta darba organizācija, nepietiekams personāls un nepieciešamība pēc labākām prasmēm, iekārtām un tehnoloģijām. Darba devēju ierosinātie grozījumi ignorē vēl daudz citu faktoru, kas kavē Latvijas konkurētspēju, piemēram, administratīvo slogu, nodokļu politiku, īpaši mazajos un vidējos uzņēmumos, ierobežotas investīcijas pētniecībā un attīstībā, nereti arī apgrūtināto pieejamību finansēm, kā arī rekordlielo Eiropas Savienības (ES) sociālo nevienlīdzību un ienākumu polarizāciju sabiedrībā, min LBAS.
Arī Eiropas Centrālā banka ir atzinusi, ka 5% Latvijas bagātāko iedzīvotāju ienākumi atbilst 54% sabiedrības trūcīgākās daļas ienākumiem, norāda arodbiedrību pārstāvji.
LBAS uzsver, ka arodbiedrības ir līdzvērtīgi, savstarpēji patstāvīgi sarunu partneri, jo arodbiedrības ir neatkarīgas no darba devējiem, valsts un pašvaldības un ir tiesīgas brīvi paust viedokli par to, kas darbiniekam ir labāk un izdevīgāk. Arodbiedrības tieši ar darba koplīgumiem var īstenot darbinieku interešu aizsardzību, tostarp attiecībā uz darba samaksas apmēru, tai skaitā piemaksu par virsstundu darbu.
Valstij būtu maksimāli jāizvairās no iejaukšanās attiecībā uz jau noslēgtiem koplīgumiem, uzskata arodbiedrības. Koplīgumi nekad netiek slēgti piespiedu kārtā, bet tieši otrādi - tās ir labprātīgas vienošanās, tostarp attiecībā uz termiņu. Tāpat, ja Civillikums nosaka, ka tiesīgi noslēgts līgums ir jāpilda, atkāpes no koplīgumiem būtu pieļaujamas tikai tad, ja puses par to vienojas.
Kā vēstīts, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) un Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK) grib samazināt koplīguma darbības termiņu pēc tā beigām uz vienu gadu, noteikt virsstundu apmaksas likmi 50% apmērā, ļaujot pusēm vienoties par lielāku piemaksu, kā arī svītrot no likuma pantu, kas neļauj darba devējam uzteikt darba attiecības arodbiedrības biedram bez arodbiedrības piekrišanas.
Šīs organizācijas norāda, ka ES regulējums paredz, ka valstīm ar nepietiekamu koplīgumu pārklājumu, proti, tādu, kas ir zem 80%, ir jāveido tāds regulējums, kas motivē darbiniekus un darba devējus slēgt jaunus koplīgumus.
LTRK un LDDK, atsaucoties uz Centrālās statistikas pārvaldes apkopotajiem datiem, atzīmē, ka Latvijā koplīgumu pārklājums ir 23%. Ilgs termiņš pēc līguma izbeigšanās, kas uztur novecojušas saistības, neveicina uzticēšanos un bremzē sociālo dialogu. Gada termiņš ir pietiekams un motivējošs, jo tas mudina abas puses savlaicīgi virzīties uz mērķi - jauna koplīguma noslēgšanu.
Samērīga piemaksa, vismaz 50% apmērā, veicina līdzsvarotu pieeju, nodrošina taisnīgu atalgojumu, motivē darba devējus celt pamatalgas un piesaistīt papildu darbaspēku, kā arī veido veselīgāku darba vidi. Piedāvātie grozījumi neliedz pusēm vienoties par augstāku samaksu, ja tas ir iespējams, norāda organizācijās.
LTRK un LDDK dati liecina, ka 2022. gada oktobrī nozares ar visaugstāko apmaksāto virsstundu īpatsvaru bija apsardzes pakalpojumi un izmeklēšana, azartspēļu un derību nozare, kā arī metālu ražošanas nozare.
Savukārt piemaksas, prēmijas un naudas balvas ministrijās un valsts iestādēs pērn sasniedza 233,074 miljonus eiro, bet šogad tie līdz augusta vidum varētu būt 245,862 miljoni eiro.
Tāpat LTRK un LDDK norāda, ka norma, kas liedz darba devējam uzteikt darba attiecības arodbiedrības biedram bez arodbiedrības piekrišanas, rada nevienlīdzību starp darbiniekiem - tā piešķir nepamatotas priekšrocības atsevišķai grupai un mazina uzticēšanos darba attiecībās. Šāda norma ir nesamērīga, jo tā ierobežo darba devēja pamattiesības veikt uzņēmējdarbību un kavē savstarpēju uzticēšanos darba attiecībās, savukārt tās atcelšana atjaunotu vienlīdzību un radītu stabilu pamatu sociālajam dialogam un koplīgumu slēgšanai, pauž organizācijās.
