Dzimstība samazinās, strādājošie cilvēki aizbrauc no Latvijas uz ārzemēm, bet pensionāru skaits valstī pieaug - kopā ar valsts parādu.
Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes datiem 2024. gadā Latvijā bija nodarbināti 83 tūkstoši pensionāru, kas veido apmēram 10 % no visiem strādājošajiem. Visvairāk vecāka gadagājuma cilvēku strādā lauksaimniecībā, izglītībā un veselības aprūpē, savukārt informācijas tehnoloģiju un finanšu jomā viņu daļa ir tikai 2 %. "Prognozes rāda, ka līdz 2060. gadam gandrīz trešdaļa Latvijas iedzīvotāju būs seniori," paziņoja Latvijas ekonomikas ministrs Viktors Valainis. Ministrs norādīja, ka Latvijas darba tirgus jau tagad izjūt darbaspēka trūkumu, un nākotnē šī problēma tikai saasināsies. Savukārt tuvākajos gados Latvijā var pasliktināties veselības aprūpes finansēšanas problēma - jo prioritāte ir aizsardzības joma. Kura jau šodien tiek finansēta, palielinot ārējos aizņēmumus, un kopā ar valsts parāda pieaugumu pieaug arī procentu maksājumi par tā apkalpošanu, kas ir papildu slogs budžetam. Tādējādi Fiskālās disciplīnas padome (FDP) savā novērtējumā par Finanšu ministrijas sagatavoto 2026. gada valsts budžeta projektu pievērsa uzmanību pieaugošajam valsts parāda un procentu maksājumu slogs, kas var ierobežot Latvijas budžeta elastību un apdraudēt nākotnes fiskālo ilgtspēju pēc 2029. gada.
Atstāt komentāru